Stāsta Rugāju novada stāstnieks Andris Čakāns
Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     No 2016. gada 22. – 24. jūlijam Preiļos un Aizkalnes pagasta Jasmuižā pulcējās stāstnieki no visas Latvijas un ārzemēm, lai ar saviem stāstiem ieskandinātu Pirmo Latgales stāstnieku festivālu “Omotu stuosti”. Festivāla laikā darbojās UNESCO LNK tīkla “Stāstu bibliotēkas” vasaras skola, kurā tika gūtas zināšanas un pieredze stāstniecībā.

 

     Tā kā Rēzeknes Centrālā bibliotēka ir viena no divām Latgales bibliotēkām, kas darbojas UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas tīklā “Stāstu bibliotēkas”,  tās pārstāvis devās uz Preiļiem un Preiļu novada Aizkalnes pagasta Jasmuižas lūkot, kā vietējie, pārnovadu un ārzemju stāstnieku stāstītie stāsti ieskandina šo festivālu un kādu pieredzi varam gūt, organizējot stāstu pasākumus savā bibliotēkā.

 

     Joku un amatu stāsti, īpaši tie, kas skar podniecības tēmu, bija izraudzīti par galveno vadmotīvu Pirmā Latgales stāstnieku festivāla programmā. Festivāls aizsākās ar jokiem un jautrajiem stāstiem. Interesanta bija Gunta Pakalna lekcija par mūsdienu joku tendencēm internetā un publiskajā vidē, kur dominējošā tendence - joku vienkāršošana, lai tos pēc iespējas ātrāk varētu uztvert. Pašlaik topā ir attēli un karikatūras un pat publiskajā vidē izmantotie teksti, kas savu kļūdu pēc, ir kļuvuši par veselīgu smieklu cienīgiem objektiem.

 

     Festivālu ar savu klātbūtni kuplināja stāstnieks no Vācijas vidienes, daloties emocionālā stāstā, par to seno laiku, kad viņa zemē pirmo reizi “ienāca” kristietība. Taču ne visi stāsti bija tik nopietni, jo, pieturoties festivāla tematikai, pārsvarā dominēja jautrie stāsti un stāsti par amatu prasmēm: māla apstrādi, podniecību, kokapstrādi, kā arī interesanti un aizraujoši stāsti iz dzīves par ikdienu, dzimtu, senčiem un sava novada zemes mīlestību.

 

     Īpaši jāuzteic tie stāstnieki, kas ar lepnumu stāstus stāstīja savā dzimtajā izloksnē, uzsverot, ka neizstāstīti, tie tiktu aizmirsti, bet izstāstot, tie turpinātos nākotnē, tādējādi ļaujot saglabāt mūsu valodas bagātību un atsevišķu cilvēku stāstus, kuros atainota, kā šo stāstnieku, tā arī visas sabiedrības dzīve un laikmeta ritējums. Atsaucoties uz Māras Mellēnas teikto festivāla noslēguma uzrunā, līdz ar Pirmo Latgales stāstnieku festivālu ir noslēgts loks, kad Stāstnieku tīkls ir aptvēris visu Latviju, un tas, savukārt, ir pamats, kas ļauj šīs tradīcijas turpināšanai un attīstīšanai piesaistīt starptautisku uzmanību.

 

     Stāstus var stāstīt jebkurš un par jebko, arī festivālā tos stāstīja dažāda gada gājuma ļaudis, temati bija visdažādākie, tāpēc Rēzeknes Centrālā bibliotēka aicina nākt, dalīties un mainīties stāstos! Ar prieku uzņemsim stāstīt gribētājus! Kopā vienosimies, kopā klausīsimies un kopā nodosim tālāk!