Slavenības pasaulē un Latvijā. Jūnijs

Jūnija ievērojamie jubilāri

    Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.

 

     Jūnijā apaļa jubileja aprit Antonam Stankevičam (85), Jānim Mauliņam (80), Ēriham Marijai Remarkam (115), Džordžam Orvelam (110) un Elitai Franciskai Cimarei (45).

 

     Antons Stankevičs (dzimis 1928. gada 13. jūnijā Rēzeknē) ir rakstnieks un scenārists. Beidzis Neretas pamatskolu, Rīgas 8. vidusskolu, LPSR Valsts teātra institūtu. Bijis aktieris Liepājas un Rīgas teātros, strādājis rūpnīcā VEF, laikrakstā „Literatūra un Māksla” u. c. Pirmā publikācija – stāsts „Svētdienas uzvalks” laikrakstā „Padomju Jaunatne” 1956. gadā.

 

     A. Stankevičs ir devis vērā ņemamu ieguldījumu Latgales tēmas risināšanā latviešu padomju laika prozā. Jau viņa pirmā grāmata „Mani agrie rīti” (1964) apliecināja prozaiķa dotības. Augstāko virsotni A. Stankeviča daiļrade ir sasniegusi trijos darbos. Pirmais no tiem – garstāsts „Baltais jātnieks” (1970), kurā attēlota dzīve Latgalē 20. gs. 20. gados. Latgalē risinās arī romāna „Šuvējiņa” (1979) darbība. Trešā ievērojamākā darba, romāna „Nātnās drānas”, darbība risinās no 1936. gada, cauri 1940. – 1941. gadam, kara laikam, pēckara gadiem un noslēdzas 70. gados.

 

     Jānis Mauliņš (dzimis 1933. gada 16. jūnijā Valkas apriņķa Veclaicenes pagasta „Mauriņos”, miris 2009. gada 12. jūnijā Dzērbenes pusē) bija rakstnieks, publicists, demogrāfs, sabiedriskais un kultūras darbinieks. 1948. gadā beidzis Veclaicenes pamatskolu, 1952. gadā – Alūksnes vidusskolu, 1952. gadā iestājies Fizkultūras institūtā, bet pēc nelaimes gadījuma mācījies Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē.

 

     1956. gada janvārī J. Mauliņu kopā ar vairākiem citiem studentiem izslēdza no fakultātes par „aplamu” filozofisko domu izteikšanu un staļinisma kritiku. Laiku viņš strādāja kolhozā, bet 1957. gada rudenī jau varēja atsākt mācības Juridiskajā fakultātē, kuru ir beidzis 1959. gadā.

 

     Strādājis sociālās nodrošināšanas sistēmā, Latvijas Radio un televīzijas komitejā par arhīva pārzini, par juristu dažādās iestādēs, bijis Latvijas Republikas 6. Saeimas deputāts, no 1971. gada – Latvijas Rakstnieku savienības biedrs, no 1980. gada strādājis tikai literāru darbu.

 

     Pirmais J. Mauliņa stāsts („Liepājas jūrmalā”) publicēts žurnālā „Liesma” 1964. gadā. Pirmā grāmata (stāstu krājums „Minūtēm ritot”) izdota 1968. gadā. Mauliņš ir rakstījis par ģimenes problēmām, par māņticības un zinātnes uzskatu sadursmi mūsdienu cilvēkā un cilvēku savstarpējo atsvešināšanos. Rakstnieka daiļradei raksturīgas sociāli asas problēmas, racionālisms, publicistiskas socioloģiskas analīzes elementi, detaļu un situāciju precizitāte.

 

     Ērihs Marija Remarks (dzimis 1898. gada 22. jūnijā, miris 1970. gada 25. septembrī) bija vācu rakstnieks. Remarks dzimis Osnabrikā katoļu strādnieku ģimenē. Pusaudža gados viņš pirmo reizi mēģinājis rakstīt dzejoļus, esejas, kā arī iesācis rakstīt romānu „Sapņu istaba”, kas tika pabeigts un publicēts 1920. gadā.

 

     1914. gadā sākās Pirmais pasaules karš, un pēc diviem gadiem 18 gadus vecais Remarks tika mobilizēts un nosūtīts uz fronti. 1917. gada 12. jūnijā Remarks tika pārcelts uz Rietumu fronti. 1917. gada 31. jūlijā viņš tika ievainots kreisajā kājā, labajā rokā un kaklā un tika nosūtīts uz armijas hospitāli Vācijā, kur atradās līdz kara beigām. Pēc kara viņš ir strādājis dažādus darbus: bijis, piemēram, bibliotekārs, skolotājs, žurnālists, redaktors u. c.

 

     Ē. M. Remarka pazīstamākais romāns „Rietumu frontē bez pārmaiņām” tika uzrakstīts dažos mēnešos 1927. gadā, bet publicēts – 1929. gadā. Romānā no 19 gadus jauna karavīra skatpunkta attēlots Pirmais pasaules karš un tā bezjēdzība un nežēlība. Pēc šī romāna sekoja vēl vairāki līdzīgi darbi, kuros Remarks vienkāršā, emocionālā valodā aprakstīja kara laiku un pēckara gadus.

 

     Vēl viens ļoti populārs Remarka romāns, kas pirmoreiz tika publicēts 1945. gadā angļu valodā, bet gadu vēlāk arī vāciski, bija „Triumfa arka”. Pēdējais darbs, ko Remarks pabeidza, bija romāns „Lisabonas nakts”, kas tika izdots 1962. gadā. Remarka darbiem raksturīga vienkārša, bet emocionāla valoda, reālistiskums, Pirmā pasaules kara un pēckara laika tēlojums.

 

     Džordžs Orvels (dzimis 1903. gada 25. jūnijā Indijā, miris 1950. gada 21. janvārī Londonā, īstajā vārdā Eriks Artūrs Blērs) tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem angļu 20. gadsimta rakstniekiem. Savu pseidonīmu viņš ir aizguvis no upes nosaukuma. Viņa ievērojamākie darbi ir antiutopiskais romāns „1984” un politiskā alegorija „Dzīvnieku ferma”.

 

     Orvels piedzima Indijā, kas tobrīd bija britu kolonija. 1904. gadā viņš kopā ar māti un māsu pārcēlās uz Angliju, kur apmeklēja Ītonas koledžu. Savus pirmos darbus Orvels publicēja koledžas avīzēs. Atgriezies Eiropā, viņš dzīvoja kā ubags un strādāja slikti apmaksātus darbus Anglijā un Francijā.

 

     1928. gadā viņš nolēma kļūt par rakstnieku, taču viņa pirmie mēģinājumi bija visai neveiksmīgi. Orvela pieredze, dzīvojot nabadzībā, deva materiālu viņa darbam „Posts Parīzē un Londonā”. Nespēdams sevi uzturēt ar rakstīšanu, viņš kļuva par skolotāju kādā privātskolā, kur pabeidza savu pirmo romānu – „Birmas dienas” (1934).

 

     Orvels daudz ir rakstījis par valodas nozīmi politikā. Savā esejā „Politika un angļu valoda” viņš nosoda klišeju, birokrātisko eifēmismu un akadēmiskā žargona ietekmi uz literatūras stiliem un arī uz domu kā tādu. Lai arī Orvels vislabāk pazīstams kā romānists, par izcilām tiek uzskatītas viņa esejas. Viņš ir arī nopietni darbojies publicistikā.

 

    Elita Franciska Cimare (dzimusi 1968. gada 28. jūnijā Rēzeknē) ir rakstniece, scenāriste, producente. Mācījusies Rēzeknes 5. vidusskolā, studējusi Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Kultūras akadēmijā, Latvijas Universitātē. Pirmā publikācija – divi dzejoļi laikrakstā „Nakts” 1994. gadā. Periodikā publicēti arī citi viņas dzejoļi un stāsti.

 

    Sarakstījusi lugas „Apsolītā zeme” (1997), „Laiks dzert tēju”, scenāriju animācijas filmai „Vai Rīga jau gatava?” (2001). Izdoti prozas krājumi „Sarkanie ūdeņi” (2001), „Purvā ieņemtie” (2003), „Porcelāns” (2004) un „Jersikas derība” (2006), kurā teksti rakstīti ne tikai latviski, bet arī latgaliski.

 

Izmantotie avoti