Voldemārs Voguls – mūsu novada jubilārs

 
Foto no: turisms.latgale.lv

     Keramiķis Voldemārs Voguls dzimis Rēzeknē 1952. gada 16. novembrī. Dažādas figūriņas no māla sācis veidot jau agrā bērnībā, bet dzīves laikā izkoptais mākslinieka talants, zināšanas un prasmes ļāvušas viņam gūt daudz panākumu, kuri vainagoti ar nozīmīgiem apbalvojumiem. Kopš 1973. gada keramiķis raksta arī dzeju. No 8. līdz 21. novembrim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā aplūkojama māksliniekam veltīta izstāde.

 

Boguots, kod vari

Prīcēt cytu

Ar dorbu.

Boguots, kod vari

Prīcēt cytu

Ar vuordu.

     (V. Voguls.)

 

 

Ieskats Voldemāra Vogula biogrāfijā

 

     1960. gadā uzsācis mācības Rēzeknes 1. vidusskolā, viņam īpaši patikusi zīmēšana un dabaszinātnes. Brīvajā laikā nodarbojies ar velosportu, šaušanu un tenisu. Pēc vidusskolas beigšanas plānojis mācīties par kinooperatoru, taču, redzēdams, kā draugi Rēzeknes Bērnu mākslas skolā darbojas ar mālu, nolēmis pievērsties keramikai.

 

     Profesionālo izglītību no 1971. līdz 1975. gadam apguvis Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā. Stažējies pie tautas podniecības meistariem Jāņa Backāna, Ādama Kāpostiņa un Antona Ušpeļa (jaunākā), par savām autoritātēm uzskata arī mākslas zinātnieku Jāni Pujātu, gleznotāju Jāni Undu un dzejnieci Annu Rancāni.

 

     Profesionālo darbību uzsācis 1976. gadā, kad vecāku mājās „Ceplīšos” uzbūvējis arī keramikas cepli un darbnīcu. Ar saviem darbiem piedalījies lietišķās mākslas izstādēs Latvijā un ārzemēs – Austrijā, Bulgārijā, Francijā, Vācijā, Čehoslovākijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Lietuvā un Krievijā.

 

     80. gadu sākumā savā ceplī atjaunojis melnās svēpētās keramikas apdedzināšanas tehnoloģiju. 1982. gadā V. Voguls uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā, bet 1992. gadā savā meistardarbnīcā sācis vadīt Latgales Amatniecības meistaru skolas Keramikas nodaļu. 1995. gadā ieguvis Latvijas Amatniecības kameras meistara diplomu.

 

     Mākslas vērtētāji V. Vogulu atzīst par formās skaidru, rotājumos nepārblīvētu un kolorītā izteiksmīgu keramiķi. Viņa darinātās krūzes ir ar plastisku, it kā tekošu formu, vāzes – ar slaidiem kakliem, podi – kuplinātiem apjomiem, svečturi – ar grafiski izsvarotiem siluetiem. V. Vogula melnās keramikas darbus raksturo lakonisks veidojums un bagātīga pelēcīgi melno toņu gradācija, kas iegūta, meistarīgi vadot apdedzināšanas procesu.

 

     V. Voguls atzīst, ka viņa dzīvē vienlīdz svarīga ar keramiku ir arī dzeja, to viņš raksta latgaliski. Pirmā iespēja publicēties gan ir bijusi jāgaida visai ilgi – tikai 1993. gadā laikrakstā „Mōras Zeme” iespiestas pirmās dzejas rindas. 1998. gadā nāca klajā pirmais dzejoļu krājums („Uz zvaigžņu tylta”), kam ir sekojuši vēl divi – „Mes vīnā laikā” (2002) un „Aglyunas patvārumā” (2005).

 

     V. Vogula dzejai raksturīga vienkāršība izteiksmē un cilvēciska sirsnība, tās tematika aptver mīlestību, vīrieša un sievietes attiecības, pilnīgu piederību dzimtajai Latgalei, smeldzīgu cilvēka mūža galīguma apziņu un vēlmi turpināt sevi bērnos, arī reliģiskus motīvus.

 

     Nozīmīgākie V. Vogula apbalvojumi: 1. pakāpes diploms vissavienības izstādē „Mākslinieki Dzimtenei” Maskavā (1977), PSRS Mākslinieku savienības, Kultūras ministrijas un Mākslas akadēmijas diploms PSRS tautu lietišķās mākslas izstādē Maskavā (1979), A. Paulāna medaļa un diploms par gada nozīmīgāko radošo devumu, Mākslinieku savienības goda raksts (1982), Rēzeknes rajona padomes atzinības raksts „Par nozīmīgu ieguldījumu keramikas mākslas attīstībā un ilggadējo radošo darbu” (2002), Folkloras balva par spilgtu un aktīvu radošo darbību un māksliniecisko devumu personālizstāžu sagatavošanā un organizēšanā (2003).

 

     2005. gadā V. Vogulam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, par mākslinieku ir uzņemta arī filma (1997, studija „Balti”).

 

Informācija sagatavota,
izmantojot bibliotēkas novadpētniecības materiālus

 

 

Noderīgas saites

 

0
0
0
s2smodern
powered by social2s