Iļja Repins – ievērojamais krievu gleznotājs

Attēls no: wikipedia.org

     Šogad 5. augustā izcilajam krievu gleznotājam Iļjam Repinam apritēja 170 gadi. Viņš, kuru uzskata par spožāko kritizētāja reālisma pārstāvi, ir darbojies visos glezniecības žanros.

 

     I. Repins ir dzimis 1844. gadā Krievijas impērijas Čugujevas pilsētiņas kara veterānu nometinājumā, savas mācekļa gaitas viņš sāka topogrāfu skolā. Pēc tās beigšanas pārgāja mācīties pie svētbilžu gleznotāja.

 

     Tālākais ceļš viņu veda uz Pēterburgu, kur sākumā viņš kļuva par Mākslas akadēmijas brīvklausītāju, bet vēlāk arī par studentu. 1873. gadā akadēmija tika pabeigta ar zelta medaļu un valsts stipendiju ārzemju ceļojumam. I. Repins devās uz Parīzi, taču, nespēdams iztikt ar piešķirto stipendiju un samierināties ar franču mentalitāti, viņš ātri vien atgriezās Krievijā.

 

     I. Repins bija aktīvs apgaismotāju un jauno mākslas principu propagandists. 19. gs. 70. gados mākslinieks guva pirmos panākumus ar darbu „Volgas strūdzinieki” („Burlaki”). Gleznā attēloti 11 vīri, kas gar krastu velk laivu. Ne viens vien mākslas kritiķis šajos vīros saskatīja verdzināto krievu tautu, kas velk carisma režīmu. Šī glezna izceļas ar raksturu un tipu daudzveidību.

 

     80. gados tika radīta viena no ievērojamākajām I. Repina gleznām „Krusta gājiens Kurskas guberņā”. Tā ir grandioza gan cilvēku skaita, gan psiholoģiski un šķiriski attēloto tipāžu ziņā. Šis darbs atklāj spēka un enerģijas pilno Krieviju, kura viegli aizraujas un sajūsminās, kura maldās un ir gatava paveikt varoņdarbus.

 

     Pasaules slavu ir guvušas arī mākslinieka gleznas „Negaidīja”, „Atteikšanās no grēksūdzes”, „Sanāksme”, „Ivans Bargais un viņa dēls Ivans”, „Aizkrācieši”.

 

     I. Repins, kurš vairāk ir zināms kā reālistisku un sociāli kritisku darbu autors, ir atklājies arī kā juteklisks portretists un kaislīgs zīmētājs. Mākslinieks ir portretējis gandrīz visus ievērojamākos laikabiedrus – rakstniekus, komponistus, aktierus, māksliniekus un zinātniekus. Te jāmin tādas daiļrades pērles kā aktrises P. Stepetovas, komponista M. Musorgska, rakstnieka Ļ.Tolstoja, I. Repina sievas un bērnu portreti.

 

     Līdz 14. augustam Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā var iepazīties ar izcilā mākslinieka jubilejai veltītu izstādi, kurā apskatāmi gan mākslas albumi ar gleznu reprodukcijām, gan bibliotēkas fondā pieejamās grāmatas par mākslinieka dzīves un daiļrades ceļu, arī I. Repina sarakstītā grāmata „Tuvais gadu tālē” („Далекое близkое”), kurā mākslinieks kavējas atmiņās par bērnību, jaunību, dzīves ceļā sastaptiem cilvēkiem un par to, kā tapa izcilākās gleznas.

 

Izmantotā literatūra
1. Kačalova T. Mākslas vēstures pamati. - Rīga : Zvaigzne, 1976.
2. Vītols H. Atmodinātās atbalsis.- B.v. : Ziemeļblāzma, 1969.
0
0
0
s2smodern
powered by social2s