Andrivs Jūrdžs – mūsu novada jubilārs

Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     No 7. līdz 21. decembrim Rēzekne Centrālās bibliotēkas lasītavā var apskatīt latgaliešu literāta un grāmatnieka Andriva Jūrdža jubilejai veltītu izstādi.

 

     A. Jūrdžs dzimis 1845. gada 12. decembrī Ludzas apriņķa Zaļmuižas (tagad – Nautrēnu) pagastā dzimtcilvēku ģimenē. Lai arī nevienu dienu nav mācījies skolā, tomēr gan lasīt, gan rakstīt māku apguvis pašmācības ceļā.  Runāt viņš mācēja krieviski, poliski, lietuviski, pārvaldīja pat latīņu valodu.

 

     Nežēlīgi uzspiestā drukas aizlieguma laikā (1865-1904) A. Jūrdžs ķērās pie grāmatu pārrakstīšanas. Tiesa, tās bija vienā eksemplārā, tādēļ gāja no rokas rokā. A. Jūrdžs visu, kas viņam šķita vērtīgs, no grāmatām, avīzēm, žurnāliem pārrakstīja uz atsevišķām lapām, daļu arī tulkoja.

 

     Viņš ir pārrakstījis virkni dziesmu un gudrību vācelīšu, ko dāvinājis meitām pūrā vai par simbolisku atmaksu izgatavojis kaimiņiem. Reizē tas ir arī Latgales latviešu literatūras pirmsākums.

 

     Daudzi Jūrdža pārrakstītie sējumi gadu gaitā pazuduši. 15 biezas grāmatas, kuras tika nodotas Latgales Centrālajam muzejam Rēzeknē, sadegušas ugunsgrēkā 1925. gadā. No pāri palikušā mantojuma liela daļa glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā.

 

     A. Jūrdžu var dēvēt par Latgales Krišjāni Baronu, jo viņš, pat daļēji sistematizējot,  tika vācis un pierakstījis tautasdziesmas, sakāmvārdus, mīklas, ticējumus, ir bijis arī enciklopēdists, tautsaimniecisku, vispārizglītojošu padomu devējs. Visu savu mūžu viņš ir centies izglītot Latgales zemnieku, nest citiem cilvēkiem gara gaismu.

 

     A. Jūrdža rokrakstu grāmatas ir savdabīgs latgaliešu valodas piemineklis. Rakstīdams arī pa naktīm pie skala gaismiņas, viņš mūža beigās zaudēja acu gaismu. Toties ar savu dzīvi un darbošanos ir devis gaismu citiem. Mūžībā A. Jūrdžs aizgāja 1925. gada 22. aprīlī, apbedīts Desetnieku kapos.

 

Daži A. Jūrdža domu graudi un izteicieni:

·         Nivīns cylvāks navar uz sovu laimi cīši atsadūt, jo tei gaist taipat kai dyumi viejā.
·         Dorbs dzeivi soldynoj, bet slynkums padora ryugtu.
·         Kas mozuma nakruos, tys pi leluma natiks.
·         Dzeiveiba bez mīlesteibas ir eista nuove.
·         Vuicīs runuot, bet vēļ vairuok vuicīs klusēt.
·         Taisneiba ir ticeibas skaistuokuo muosa.
·         Jauns ar spāku, vacs ar pruotu.

 

Informācija sagatavota,
izmantojot bibliotēkas novadpētniecības materiālus
0
0
0
s2smodern
powered by social2s