Valdis Gavars – mūsu novada jubilārs

Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     2016. gada 15. maijā mediķim, Rēzeknes slimnīcas galvenajam ārstam (1896–1941) Valdim Gavaram aprit 120. gadskārta.

 

     Pieminot ievērojamo ārstu, no 12. maija  līdz 26. maijam  Rēzeknes pilsētas Centrālās bibliotēkas lasītavā būs apskatāma novadpētniecības materiālu un grāmatu izstāde par izcilā medicīnas darbinieka devumu Rēzeknes ārstniecības attīstībā un nozīmīgākajiem darba un dzīves faktiem. Reģionālajā novadpētniecības datu bāzē ir pieejams avotu saraksts par ārstu V. Gavaru.

 

     V. Gavars dzimis 1896. gada 15. maijā Gulbenes apriņķī, Stāmerienas pagastā zemnieku ģimenē. 1916. gadā Pēterpilī pabeidza Čerņajeva reālskolu un tajā pašā gadā tika iesaukts karadienestā Krievijas armijā kā virsnieks. Dzimtenē atgriezās 1918. gadā un līdz 1920. gadam vēl dienēja Latvijas armijā. Tad iestājās Latvijas Universitātes medicīnas fakultātē,  kuru pabeidza 1927. gadā ar atzīmi “Ļoti sekmīgi” un ieguva ārsta grādu.

 

     Jau studiju laikā, sākot ar 1925. gadu, strādāja kā asistents Latvijas Universitātes ķirurģijas hospitāļa klīnikā, tad Rīgas Sarkanā Krusta slimnīcā. No 1928. gada  Valdis Gavars bija 1. Rīgas pilsētas slimnīcas sieviešu slimību nodaļas asistents.

 

     1932. gadā Rēzeknē tika pabeigta Sarkanā Krusta slimnīcas būvniecība, kur par galveno ārstu tika nosūtīts V. Gavars. Būdams ķirurgs, viņš regulāri operēja slimniekus. Viņš ir izaudzinājis un savu pieredzi ir nodevis ļoti daudziem slaveniem ārstiem. Te ir jāpiemin Ilmārs Tepfers, Vilis Purmalis, Silvestrs Čumans, Bertrams Rozenbergs, Andrejs Meļķis un Edgars Edelmanis.

 

     V. Gavars bija ne tikai izcils ārsts, bet reizē ļoti aktīvs sabiedriskais darbinieks, erudīts, humāns cilvēks. Viņš bija aktīvs šahists, piedalījās Latvijas mediķu šaha turnīros Rīgā, Ķemeros, Siguldā.

 

     Pēc Latvijas PSR nodibināšanas 1940. gadā V. Gavaru atkārtoti apstiprināja par slimnīcas galveno ārstu. Karam sākoties, 1941. gada 22. jūnijā viss slimnīcas personāls tika mobilizēts frontes vajadzībām. V. Gavars kopā ar citiem ārstiem strādāja bez atpūtas, brīžiem darbā dienas sajuka ar naktīm. 28. jūnijā slimnīcā ieradās formās tērpti Iekšlietu Tautas komisariāta darbinieki un ārstu V. Gavaru aizveda. Lika novilkt halātu, neko līdzi ņemt neļāva. Ģimenei paskaidroja, ka V. Gavaru noformēšot par kara ārstu un pēc laika viņš atgriezīsies formā. Taču viņš nekad vairs neatgriezās, jo tika noslepkavots tepat Rēzeknē.

 

     Traģiski pārtrūka lieliska speciālista un labestīga cilvēka mūža gājums. Rēzeknē ienāca vācu karaspēks. 4. jūlijā bijušās iekšlietu Tautas komisariāta ēkas pagalmā atraka Dr. V. Gavara līķi. Vācu varas pārstāvji pavēlēja steidzami ārstu apglabāt. Nākamajā dienā notika kolektīva upuru apbedīšana Miera ielas kapos.

Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
Ārsta V. Gavara atdusas vieta Rēzeknē Miera ielas kapos.

     Ārsta Gavara ģimenē palika trīs bērni. Rēzeknē viņi nodzīvoja līdz 1944. gadam. 1944. gada pavasarī Rēzekne tika  sabombardēta. Arī slimnīcas ēka tika daļēji sapostīta, tādēļ  personāls tika evakuēts. V. Gavara sievu, medicīnas māsu, Martu Gavari Sarkanais krusts pārcēla darbā uz Rīgu. 1991. gada 16. jūnijā pie bijušās Sarkanā Krusta slimnīcas ēkas Rēzeknē tika atklāta piemiņas plāksne šeit agrāk strādājošiem ārstiem Valdim Gavaram  un Paulam Strūvem.

0
0
0
s2smodern
powered by social2s