Jānis Klīdzējs – dižais Latgales pavasara dēls

 Foto no: www.klidzejs.kantinieki.lv

     „Katram cilvēkam ir tikai vienas pašas dzīves laiks. Jo ātrāk kāds atrod to vietu, no kuras viņš var sākt mazliet priecāties par savu dzīvi, jo tam vairāk tiek no visa kā, ko viņš no dzīves vēlējies.”

                                                       (J. Klīdzējs.) 


     Jānis Klīdzējs dzimis 1914. gada 6. maijā Kurpniekos (Viļānu pagasts), bet bērnību pavadījis Sakstagala pagasta Livžā.

 

 

     Tas gan tas varētu šķist savādi, bet topošajam rakstniekam Jānim Kīdzējam grāmatu lasīšana bērnībā sākotnēji nav īpaši patikusi. Tāpēc vecāki Jānim par lasītprasmes apgūšanu solījuši nopirkt jaunus zābakus, par kuriem viņš jau sen sapņojis. Kad lasīšanas prasme bija apgūta, grāmatas rakstniekam kļuvušas ļoti mīļas.

 

 

     1922. gadā tika uzsāktas mācības Sakstagala pagastskolā, bet vēlēšanās rakstīt literārus darbus Jānim Klīdzējam radās, mācoties tolaik ļoti prestižajā Rēzeknes Valsts komercskolā, kur kompetentu skolotāju vadībā veidojās topošā rakstnieka pasaules redzējums. Īpaši viņš izjuta dzimtā novada problēmas un vienkāršo darba cilvēku vajadzības.

 

 

     Pēc komercskolas beigšanas 1933. gadā jaunajam censonim radās vēlme studēt par agronomu un sniegt reālu palīdzību Latgales zemniekiem. Studiju gadi Latvijas Universitātes lauksaimniecības fakultātē (1933.-1939.) nebija viegli. Bieži nācās pārtikt no mātes pašceptās maizes un saulē kaltētā siera, tomēr no sava mērķa iegūt augstāko izglītību Jānis neatkāpās, grūtos brīžos viņam palīdzēja lielā ticība Dievam. Studiju gados J. Klīdzējs par savu literāro daiļradi guva pirmos Latvijas Kultūras fonda apbalvojumus. 1937.gadā, mācoties universitātē, Jānis Klīdzējs iepazinās ar nākamo sievu – Emīliju Svilāni.

 

 

     Latvijas brīvvalsts laikā rakstnieks tikās ar Kārli Ulmani un prezidents izsniedza viņam 200 latus dzimtenes apceļošanai un vērojumu pierakstīšanai. Pēc veiksmīgi padarīta darba J. Klīdzējs saņēma gan prezidenta uzslavu, gan materiālu atlīdzību.

 

 

     1939. gadā rakstnieks strādāja par Slimokases revidentu. Pēc tam politiskā situācija kļuva nestabila, daudzus inteliģences pārstāvjus izveda uz Sibīriju, tādēļ J. Klīdzējs 1944. gadā ar dzīvesbiedri emigrēja uz Vāciju un vēlāk, 1950. gadā, – uz ASV, kur dzīvoja Kalifornijas pavalsts Napas pilsētā. Sākotnēji J.Klīdzējam nācās strādāt fiziski smagu darbu, piemēram, metāla fabrikā, fermā, kā telefonu līniju apkalpotājam. Rakstnieks nolēma studēt Berklijas universitātē un ieguva maģistra grādu klīniskajā socioloģijā, līdz ar to turpmāk viņš jau varēja strādāt Napas psihiatriskajā slimnīcā.

 

 

     Kaut gan sakari ar dzimteni bija pārtrūkuši, J. Klīdzējs turpināja nodarboties ar literāro daiļradi. Trimdā uzrakstīta lielākā viņa darbu daļa. ASV rakstītie darbi ir nostaļģijas pilni. Kopš šķiršanās no dzimtenes J. Klīdzējs Latviju ir apciemojis trīskārt (1978.,1992.,1993.). Pirmajā reizē rakstnieks tikās ar māti, bet otrās vizītes laikā tika uzņemta videofilma ar rakstnieka piedalīšanos.

 

 

     Jāņa Klīdzēja dzīve noslēdzās 2000. gada 2. maijā ASV. Rakstnieks mira slimnīcā pēc trīs gadu ilgas, bet nesekmīgas ceļu satiksmes negadījuma seku ārstēšanas.

 

 

 

     (Materiāls sagatavots, izmantojot enciklopēdiju „Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšņa” un bibliotēkas novadpētniecības fonda materiālus.)

 

     Izstāde par Jāni Klīdzēju Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā būs skatāma no 29. aprīļa līdz 6. maijam, bet lasītavā – no 2. līdz 6. maijam.

 


Noderīgas saites:

0
0
0
s2smodern
powered by social2s