Monika Zīle – mūsu novada jubilāre

Foto no: www.apollo.lv (AFI)

     Monikai Zīlei – žurnālistei ar „brašu” stāžu, divdesmit romānu un desmitiem lugu autorei, „nepareizā ķēķa” saimniecei, kāršu licējai un kompāniju dvēselei – šomēnes apritēs apaļa gadskārta. Jūlijā Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā un abonementā apskatāmas novadniecei veltītas izstādes.

 

Ieskats Monikas Zīles biogrāfijā

 

     M. Zīle pasaulē nāca 1941. gada 20. jūlijā Rēzeknes rajona Petušku sādžā. Viņas vecāki bija ļoti strādīgi un ar lieliem nākotnes nodomiem, taču 1952. gadā tēvs aizgāja aizsaulē no plaušu tuberkulozes. Monika vienmēr ir uzsvērusi, ka izglītību ieguva, pateicoties mammas un vecāsmātes pašaizliedzībai un radu atbalstam.

 

     1955. gadā pabeigusi Rēznas 1. septiņgadīgo skolu, Monika sāka mācības Rēzeknes 1. vidusskolā. 1959. gadā ar sudraba medaļu absolvējusi vidusskolu, viņa iestājās Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes neklātienes nodaļā.

 

     Monika sadarbojās ar Rēzeknes laikrakstu „Znamja Truda”, kura redakcijā 1961. gadā sāka strādāt par korektori. Tur viņa arī satika no Kurzemes strādāt atbraukušo Aivaru Zīli, un 1962. gadā abi pārcēlās uz Saldu. Monika strādāja laikraksta „Padomju Zeme” redakcijā, publicējās arī „Padomju Jaunatnē”. Tad sekoja darbs Liepājas pilsētas laikrakstā „Komunists” un avīzē„Cīņa”.

 

     1978. gadā M. Zīle sāka vadīt „Padomju Jaunatnes” redakciju, no kurienes 1987. gadā aizgāja strādāt uz žurnālu „Padomju Latvijas Sieviete”. 1998. gadā, nolēmusi kalpot rakstniecībai, M. Zīle aiziet no „Sievietes” redakcijas, pievēršas arī politiskajai darbībai un rudenī tiek ievēlēta par 7. Saeimas deputāti. 2004. gadā sākusi strādāt par galvenās redaktores vietnieci „Latvijas Avīzē”, ar kuru sadarbojās jau gadus piecpadsmit, bieži tur publicējoties un kļūstot pazīstama lasītājiem

 

     Protams, lielu darbu Monika ir ieguldījusi arī rakstniecībā, viņas romāni ir iecienīta lasāmviela gan dzimtajā Latgalē, gan citviet Latvijā.

 

     Savu saikni ar Latgali Monika uzsver pastāvīgi, uzskatīdama par vērtību gan dzimtajās mājās aizvadīto bērnību, gan latgaliešu valodu, ko nav aizmirsusi un labprāt lieto pie pirmās izdevības.

 

 

Noderīgas saites

 

 

 

Informācija sagatavota, izmantojot:
  • http://www.gramata21.lv/users/zile_monika (skatīts 14.07.2011.)
  • Vītola Ilze. Dzīvi izgaršojot. // Mājas Viesis. - Nr.13 (2011, 8.-21.jūl.), 8.-13.lpp.

 

 

 

 

  

0
0
0
s2smodern
powered by social2s