Antons Breidaks – mūsu novada jubilārs

Foto no: www.latgaleslaiks.lv

     Šogad 25. janvārī 80 gadu slieksnim būtu pārkāpis mūsu novadnieks – ievērojamais vēsturiskās valodniecības speciālists, habilitētais filoloģijas doktors, profesors Antons Breidaks. Līdz 30. janvārim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā aplūkojama novadniekam veltīta izstāde.

 

Ieskats A. Breidaka dzīves un zinātniskās darbības gaitās

 

     A. Breidaka šūpulis kārts Ludzas apriņķa Pildas pagasta Malzūbu sādžā, kur viņš nāca pasaulē 1932. gada 25. janvārī. Skolas gaitas mazais Antons uzsāka Eglāju un vēlāk turpināja Istalsnas pamatskolā.

 

     Pēc Ludzas vidusskolas beigšanas 1951. gadā Antons dodas uz Rīgu un iestājas Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē. Jau studiju gados viņš sāk meklēt sevis izteikšanas veidu un atrod to valodniecības laukā.

 

     Savos pirmajos pētnieciskajos darbos A. Breidaks sāk dziļāk ielūkoties dzimtās Pildas izloksnē. Viņš stingri un pārliecinoši aizstāv savu zinātnisko pētījumu pareizību. Piemēram, to gadu laikrakstā „Padomju Students” ir lasāma studenta A. Breidaka polemika ar toreizējo Vēstures un filoloģijas fakultātes docentu A. Ozolu.

 

     1956. gadā A. Breidaks ar izcilību pabeidz universitāti, un tālāk jaunā speciālista ceļš ved uz dzimto Latgali, kur 11 gadus viņš strādā par latviešu valodas un literatūras skolotāju Aglonā. Taču Aglonas vidusskolas skolotājam A. Breidakam nedod mieru studiju laikā aizsāktais zinātniskais darbs.

 

     1967. gadā viņš atkal dodas uz Rīgu un sāk darbu Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta folkloras sektorā kā zinātniskais līdzstrādnieks. Trīspadsmit gadi tiek veltīti tautasdziesmu valodai un izloksnēs pierakstīto tekstu rediģēšanai.

 

     1970. gadā par darbu „Augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu dialektālā leksika un tās vēsturiskie sakari” A. Breidakam tiek piešķirts filoloģijas zinātņu kandidāta grāds. 1981.–1983. gadā A. Breidaks strādā izdevniecībā „Zinātne”, bet vienlaikus notiek darbs pie doktora disertācijas „Latviešu valodas latgalisko izlokšņu fonētika: diahronija un sinhronija”. (Disertācija tiek spoži aizstāvēta 1990. gadā.)

 

     No 1983. gada A. Breidaks atsāk savu pedagoģisko darbību, tikai tagad jau augstskolas docētāja statusā. Viņš strādā Daugavpils Universitātē, 1987. gadā tiek aicināts uz Latvijas Universitātes jaunizveidoto Pedagoģijas fakultāti. Līdztekus tiek lasītas lekcijas arī Latvijas Universitātes Rēzeknes filiālē, kura vēlāk pārtop par Rēzeknes Augstskolu.

 

     20. gadsimta pēdējā desmitgade  valodnieka dzīvē    ir ārkārtīga bagāta un radoša. Top baltu valodu pētniekiem un studentiem vajadzīgās grāmatas „Augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu fonētikas atlants” un „Ievads baltu valodniecībā” 2 daļās. Šajos gados A. Breidaks ir filoloģijas nozares Habilitācijas un promocijas padomes loceklis gan Latvijas Universitātē, gan Daugavpils pedagoģiskajā universitātē.

 

     A. Breidaks bija gandrīz vienīgais, kas strādāja salīdzināmi vēsturiskajā valodniecībā, taču viņa lielā mīlestība bija un palika Latgale, tās izloksnes, vietvārdi, vārdu cilmes pētījumi un skaidrojumi, latgaliešu rakstu valodas normu izstrāde.

 

     Mūžībā A. Breidaks aizgāja 2002. gada 24. februārī.

 

   Rēzeknes Centrālās bibliotēkas krājumā šobrīd ir A. Breidaka grāmata „Valodas izcelšanās” un LU Latviešu valodas institūta izdotās valodnieka darbu izlases 1. sējums.

 

 

Izmantotā literatūra
Acta Latgalica : zinotniski roksti, dokumenti, apceris / Latgolas Pētnīceibas instituts.  13. sēj. - Rēzekne : Latgolas kulturas centra izdevnīceiba, 2004. - 388 lpp.

 

 

 

 

0
0
0
s2smodern
powered by social2s