Miķelis Bukšs – jubilārs no Latgales

Foto no avīzes „Latgolas Bolss” 1972, Nr. 840

     Šogad svinam literatūras un kultūras vēstures pētnieka, valodnieka un publicista M. Bukša 100. dzimšanas dienu, viņa dzimtajā pusē notiks vairāki svinīgi atceres pasākumi, bet Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā līdz 14. jūnijam apskatāma izstāde, kurā var iepazīties gan ar M. Bukša grāmatām, kuras ir pieejamas bibliotēkā, gan ar bibliotēkas novadpētniecības materiāliem.

 

Ieskats M. Bukša biogrāfijā

 

     M. Bukšs dzimis 1912. gada 1. jūnijā Baltinavas (tagad – Šķilbēnu) pagasta Plešovā. Pēc gada ģimene pārceļas uz Baltinavas pagasta Leidumiem, ar ko arī saistās Miķeļa Bukša agrās bērnības atmiņas.

 

     1927. gadā viņš beidz Baltinavas sešgadīgo pamatskolu, pēc tam mācās Rēzeknes Valsts ģimnāzijā un Latvijas Universitātē, kuras Filoloģijas fakultāti beidz 1938. gadā.

 

     Strādā par skolotāju Aglonā, Daugavpilī un Rēzeknē, no 1941. līdz 1944. gadam ir Rēzeknes Valsts ģimnāzijas direktors. 1944. gadā ar dzīvesbiedri Janīnu dodas bēgļu gaitās uz Zviedriju.

 

     M. Bukša bērnības gados aktīvi darbojas Latgales pirmās atmodas dižgari Nikodems Rancāns, Francis Kemps u. c., viņu ietekme un nacionālās pašapziņas gars M. Bukšu vēlāk pavada visu trimdas laiku. M. Bukšs ir viens no tiem, kuri satur latgaliešu valodas un kultūras saiti, kas nāk no Latvijas brīvvalsts laika.

 

     M. Bukšs ir arī starp tiem, kas emigrācijā dibina „Latgaļu izdevnīceibu”, kuru daudzus gadus vadīja Vladislavs Locis, un „Latgaļu pētnīceibas institutu”. M. Bukšs ir žurnāla „Dzeive” redaktors un rakstu krājuma „Acta Latgalica” izdevējs un galvenais redaktors. Pēc M. Bukša un V. Loča ierosmes tiek dibināts Andriva Jūrdža fonds, kura mērķis ir sekmēt latgaliešu rakstnieku un zinātnieku darbu izdošanu.

 

     Dzīvojot trimdā, M. Bukšs izdod grāmatas lielās tirāžās ar domu, ka reiz tās būs vajadzīgas dzimtenē. M. Bukšs ir septiņpadsmit grāmatu autors. Strādājot Zviedrijā, viņam netraucē cenzūra, tur ir pieejami rietumvalstu arhīvi, bet ar starpnieku palīdzību var tikt arī pie arhīvu materiāliem no PSRS.

 

     Nozīmīgākās M. Bukša grāmatas ir „Senču pasaule” (1950), „Vacōkī rakstnīceibas pīminekli” (1952), „Latgaļu literaturas vēsture” (1957), apceres par F. Kempu (1969), F. Trasunu (1964), Nikodemu Rancānu (1939; 1943; 1971; 2002), „Latgaļu gramatika un pareizraksteibas vōrdneica” (kopā ar J. Placinski, 1973), „Latgaļu atmūda” (1976) u. c.

 

     M. Bukšs mirst Zviedrijā 1977. gadā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņa sieva parūpējas par dzīvesbiedra grāmatu nogādāšanu dzimtenē, līdz ar to M. Bukša grāmatas tagad ir Rēzeknē, Balvos, Daugavpilī u. c. Bijušās Valsts skolotāju institūta ēkas pagalmā (tagad – Rēzeknes Augstskolas) Rēzeknē ir uzstādīts M. Bukšam veltīts piemiņas akmens „Klusā kokle”.

 

Informācija sagatavota,
izmantojot bibliotēkas novadpētniecības materiālus

 

Noderīgas saites

 

 

0
0
0
s2smodern
powered by social2s