Foto no Feimaņu pag. bibliotēkas arhīva
Bieži vien ir tā, ka pārzinām kultūrvēsturiskus objektus tālās zemēs, bet nezinām ievērības vērtas vietas savā dzimtajā pagastā. Tāpēc 2019. gada 30. augustā Feimaņu pagasta bibliotēka organizēja novadpētniecības ekskursiju “Iepazīsti savu pagastu”.
Pirmais pieturas punkts – Myura krysts jeb Krista nesējs, kurš uzcelts 1828. gadā, iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Daži vēsturnieki domā, ka vietā, kur tagad atrodas piemineklis, ir bijusi pirmā Feimaņu baznīca. Par šo piramidālo veidojumu ir vairāki savdabīgi nostāsti. Nesen tā apkārtnē ir notikuši labiekārtošanas darbi – nu tur zied rozes un aug košumkrūmi.
Otrajā pieturas vietā tika meklēts tas ezers pie Krāces, pie kura 1914. gadā bijis atrasts mūsu zemē neredzēts zvērs – paliels krokodils! Plēsoņa bija paspējis saplosīt mežsargu un uzbrukt kādai govij.
Feimaņu pagasts ir bagāts ar ezeriem. Tālāk, braucot pa Rēzeknes – Daugavpils ceļu, var nonākt pie Dziļūkšņa ezera. Par Dziļūkšņa ezeru ir daudz nostāstu, viens no tiem – it kā tur esot noslīcis tanks. Krievu zaldāta kaps atradās uz viena no ezera krasta paaugstinājumiem. Ir saglabājušās Helēnas Skrindas (dzimusi 1892. gadā) atmiņas par šo ezeru un dzīvi pie tā. Viņas tēvs ir bijis mežzinis, un ģimene dzīvojusi meža malā pie paša ezera. Napoleona karaspēks pār Rušonu un Dziļūkšņa ezera sateku pārcelšanai cēlis koka tiltu. (No www.periodika.lv, avots: Pasta Telegrāfa Dzīve, 01.06.1937., Nr.6.)
Iebraucot Grohoļsku ciemā, kas kādreiz bija apdzīvota vieta, tika apmeklēts jaunatklātais pilskalns, kurš vēl nav oficiāli iekļauts Latvijas pilskalnu sarakstā. Blakus pilskalnam atradies ezers, kurš tagad ir aizaudzis.
Tālāk ceļš veda uz Rušenicu. Cars Pēteris I te esot medījis un pazaudējis šeit zelta tauri, kura nav atrasta vēl līdz šai baltai dienai. Varbūt paveiksies kuram no mums laimīgajam… Ekskursijas dalībnieki aplūkoja arī to, kā notiek tilta remonts pār Rušenicas upi. Domās varēja iztēloties zaļumballes, kuras vietējiem jauniešiem notikušas tieši uz tilta. Protams, apstāšanās punkts bija pie pieminekļa, kas veltīts 3. Jelgavas kājnieku pulka uzvaras gājienam pa Latgali 1920. gada 16. janvārī. Uz postamenta vēl gulēja ziedu klēpji, jo šeit nesen – 16. augustā – bija noticis Latvijas armijas simtgadei veltīts atceres brīdis.
Tālāk ekskursantu ceļš veda uz pagasta skaistāko vietu, kur no smilšainiem kalniem skats paveras uz slaveno Rušonas ezera Ūbeļu līci. Iebraucot Pussalā, ceļš ved cieši gar Rušonas ezeru un Ūbeļu līci. Te ir ierīkota neliela atpūtas vieta, kur var ērti nopeldēties. Nokļūstot pie līča, paveras brīnišķīgi skati. Padomju laikos šo pussalu bija ļoti iecienījuši atpūtnieki no Ļeņingradas, bet vēsturiski to apdzīvoja vecticībnieki. Te, protams, ekskursantiem priekšā bija makšķernieki no Daugavpils, kuri piedāvāja iegādāties arī svaigas zivis.
Braucot atpakaļ, tika piestāts pie zvēriski noslepkavotā priestera Kazimira Stroda piemiņas vietas Rušenicā. Melderos varēja pabūt pie lielā akmens, zem kura aprakta vecā nauda, bet neviens pie tās nav ticis…
Beidzamais pieturas punkts – Feimaņu ezers ar savu sakopto pludmali. Te tika ieturēta arī maltīte un atmiņā atsaukta teika “Par Malnavas kungu un Feimana bazneickungu”.
Paldies stāstniecei un ekskursijas vadītājai Silvijai, zupas vārītājai Dinai un, protams, aktīvajiem ekskursijas dalībniekiem, kuri pievienoja arī savus vēstījumus par zināmiem notikumiem. Ieinteresētie tūristi nonāca pie secinājuma – jābrauc biežāk! Feimaņu tuvākajā apkaimē ir tik daudzas vietas, kurām ir sava vēsture, dabas krāšņumi!
Sagatavoja
Erna Ulase,
Feimaņu pagasta bibliotēkas vadītāja
