Dzejoļi par rudeni

Dzejoļi par rudeni

     Piedāvājam skaistāko rudens krāsainā lapkriša un pārdomu laika un citātu izlasi no bibliotēkas dzejas plaukta. (Izlase tiks papildināta, sekojiet līdzi!)

 

“Ar vasaras vaiņagu galvā
Pa dārzu dālija iet,
Pat koki jau piekusuši,
Bet viņa vēl plaukst un zied,
Viņa vēl pierūgusi
Ar pumpuriem pilna līdz malām,
Bet nežēlojas nevienam,
Ka vasara galā…
(..)
Stāv dālija septembra vārtos
Un vasaras vaiņagā smej…
Man liekas – no tādām kā viņa
Kļūst vieglāk šai pasaulei.”
 
***
“Lielais koku draugs – rudens –
Mežā ir ienācis,
Raisa lapas no zariem
Un ļauj viņām zemē krist.
(..)
     Koki ir piekusuši,
     Kokiem atpūsties gribas,
     Gribas, tāpat kā mums,
     Drusciņ bezrūpības.”
(Ā. Elksne.)

Dzejoļus meklējiet grāmatā

“Līdz saulei aizdomāt” (81., 63. lpp.)

Pārbaudīt pieejamību

 

“Atnāc ciemos pie asterēm,
     Ja pie manis tev viesoties netīk.
Tevi sagaidīs zeltains septembra vējš,
     Arī daži putni ies pretī.
(..)
Varbūt pret mijkrēsli izliksies tev –
     Pasaule visa plaukst asteru ziedos,
Bet es teikšu: cik laba, laba ir sirds,
     Kas spēj klusēt, starot un piedot.”
(S. Kaldupe.)

Dzejoli meklējiet grāmatā

“Vēstules rīta un vakara blāzmai” (46. lpp.)

Pārbaudīt pieejamību

 

Rudens valsis
“Jau dzeltenais virpulis griežas
Un dvēsele savādi trīs,
Kad aizdegas rūkošās dienas
Pīlādžu ugunīs.
     Sāk nobirt skumjas kā lapas,
     Lai sadegt to atspīdumos,
     Bet rudens ar krāsainu otu
     Vēl paspēj tās apgleznot.
(..)”
(J. Keičs.)

Dzejoli meklējiet grāmatā

“Kad saules loks” (64. lpp.)

Pārbaudīt pieejamību

 

“Turos un ziedu starp pienenēm,
Te vēl ir atvasara 
Te balti mākoņi rindiņā skrien,
Krīt lapas no kokiem un staro –
Skatos, ka bērzs rītam paklanās –
Kā puika, pievilkdams kāju,
Es viņam ticu, viņš drošību dos –
Sasildīs sirdi un māju,
Mierinot migla pa tīrumu brien,
Gājputniem līdzina ceļu,
Aizstumj prom dusmu mākoņus –
Zilos un tumši mēļos.
(..)
(I. Aizupe.)

Dzejoli meklējiet grāmatā

“Latgales sirdspuksti” (172. lpp.)

Pārbaudīt pieejamību

 

“Sarkanas lapas šūpojas zaros,
Gaida, kad balti vēji tās nesīs.
Gaida, kad dzērves pacelsies baros,
Piekliegts kļūs padebesis.
     Rudens lapām nav vienalga,
     Kad un kur viņas kritīs –
     Vai uz zāles, kas rasas valga,
     Vai kad pērkoņi sitīs.
Rudens lapas grib sarkanas kvēlot,
Palikt cilvēkam plaukstā,
Rudens lapas grib nenovēlot –
Sadegt vai pacelties augstāk.
(..)”
(I. Lasmanis.)

Dzejoli meklējiet grāmatā

“Ievas zars” (43. lpp.)

Pārbaudīt pieejamību

 

“Sudraba tīmekļi lido pa gaisu,
Rudens, rudens ir klāt.
Ak, kā gribētos vēl ko skaistu
Izjust vai izdomāt!
(..)”
(J. Osmanis.)

Dzejoli meklējiet grāmatā

“Vienmēr ceļā” (69. lpp.)

Pārbaudīt pieejamību

 

Rudens elēģija
“Tik krāsaini kā pati dzīve
Mirdz saulē rudens lapu zelts,
Ir raža ienākusies laukos,
Nav mūsu dzīves gājums velts.
     Bij pavasars ar strautu čalām,
     Bij Līgo nakts un Jāņu siers,
     Bij meitene ar ziediem matos,
     Kad apkārt valdīja mums miers.
Un mīla bij zem kastaņsvecēm,
Kad manas lūpas tavas skar,
Un sirdī dega mīlas liesmas 
Tā jaunībā tik mīlēt var.
(..)”
(L. Apšeniece.)

Dzejoli meklējiet grāmatā

“Rēzekne 2015” (7. lpp.)

Pārbaudīt pieejamību

 

“(..)
Dziest vasara savā skaistumā.
Tās skūpsts kvēl sarkanā ābolā,
bet asara – bērzlapā dzeltenā.”
 
***
“Puteņo lapas.
Ar zelta kalnu ceļš aizvilkts ciet.
Viena vasara nomesta zemē.
Viena vasara mūžībā iet.
Raud rudens kailajos kokos.
     Vēji, vēl pagaidiet!
     Visu dzelteno prieku –
     vasaras saules mirkļus
     uzreiz nenoraujiet!
(..)”
(I. Gubiņa.)

Dzejoļus meklējiet grāmatā

“Dziesma – tevī esmu” (84., 85. lpp.)

Pārbaudīt pieejamību

 

Optimistiskais rudens
“(..)
Maija zaļums un jūlija tveicīgums
Drīz būs aizstāts ar decembra puteni.
Mīļais draugs, nav jau tādas varas mums,
Lai mēs aizliegtu ziemu un rudeni.
     Zelta lapas, ko atstāja vasara,
     Norauj novembra vēju steidzīgums,
     Taču lāso ik bērza asarā
     Maija zaļums un jūlija tveicīgums.”
(J. Osmanis.)

Dzejoli meklējiet grāmatā

“Piesnidzis zars” (55. lpp.)

Pārbaudīt pieejamību

 

“Vasara noraudājusies 
stāv
pie pīlādžu koka 
asaras
sakrīt sarkanos ķekaros.
Pārvērsties sēklās
un zelta lapās,
atdoties rudens vējam
nav viegli.
(..)”
(L. Gulbe.)

Dzejoli meklējiet grāmatā

“Gājputns” (38. lpp.)

Pārbaudīt pieejamību

 

“Lai šī diena krāsainā
Aizdzen skumjas drūmās!
Paraugies, kā daba zied 
Tik daudz krāsu rudens sniedz.
     Rudens elpas vieglumā
     Ļaujies ieviļņoties!
    Raibo lapu spārnus ņem
    Un lido pāri ikdienai!
(..)”
 
***
“(..)
Raibās lapas skumjās trīs,
Drīz, pavisam drīz
Tās vējš no 
Koku zariem raus...
Bet zemi sildīs paklājs jauks.
(M. Šnē.)

Dzejoli meklējiet grāmatā

“Tauriņa pieskāriens” (216., 218. lpp.)

Pārbaudīt pieejamību

 

“Nāk rudens ar kļavas zaru pār plecu
Un uzpūš elpu.
Kā autoinspektori
Paostām gaisu: vai dzēris cik necik?
Skaidrā! Bet nu aplam gan grīļīgs –
No koka uz koku līkumlokiem!
Un smaida tik aizkustinoši mīļi…
Kas par jokiem?!
Nē, joku nekādu –
Termometram jau nav vairs to grādu!
Bet lapu, kā liekas, ir kļuvis vairāk,
Un cita par citu uguņo kairāk.
(..)”
(J. Osmanis.)

Dzejoli meklējiet grāmatā

“Vilkuvāle” (8. lpp.)

Pārbaudīt pieejamību

 

Rudiņa naktī
“Tymst. Malni muokuli par zemi veļās smogi,
kai satrokuots syls vieju gauduos ryuc,
bet baigas, nažieleigas rūkas osi nogi
nu duorza atlykušuos lopas, zīdus plyuc.
    Vaid leiki veitūli, kū lauze vātras skovas,
    un sausuos smylgas, vacainē kas treis;
    pat kūrmis nalīn uorā vairs nu olas sovas,
    suņs smylkstādams bāg dziļuok būdā dreiž.
Bet vātra kauc un muokuļryndas klīdej.
Kai nūsabeids, nu tymsa mieness kuop,
bet baiguo nakts kai nuove mani bīdej,
un sirds kai aizlyuzuse, klusi drabūt, suop...
(..)”
(F. Murāns.)

Dzejoli meklējiet grāmatā

“Ilgu zeme” (77. lpp.)

Pārbaudīt pieejamību

 

“Aiz lūga ir rudiņs... Mirdz zaltani kūki, 
Dus mīreigi saulē tur puosokains syls,
Un puori tam dzidri zylgst dabasu lūki,
Un duorzā astrai plaukst pumpurs zyls. 
(..)”
 
***
“Rudiņa vokors ap mani
Stuojās ar sapnim kai samts;
Skani nu, dzīsma, tu  – skani!
Tagad tev izskanēt lamts.
    Bārzim ir zaltpylni zori,
    Mikrieslī sapņuot tim ļauts;
    Prūjom nu dzīsmuotī bori,
    Rudiņa viejūs vyss skauts.
(..)”
 
***
(..)
Rudiņa zīdi uz golda...
Vyss izneikst, izzyud un gaist,
Un dūma – vairs nabyut – te volda,
Kod kryutīs moz cereibu kaist.
(A. Egluojs.)

Dzejoļus meklējiet grāmatā

“Varaveiksna” (8., 15., 18. lpp.)

Pārbaudīt pieejamību

0
0
0
s2smodern
powered by social2s