Foto no: www.rezekne.lv

     Ir aizritējuši desmit gadi, kopš ar svinīgiem pasākumiem tika atzīmēta Rēzeknes vecticībnieku kapu kopienas 140. gadadiena. Nu atkal pienākusi svētku reize – maija beigās tiks svinēta kopienas 150 gadu jubileja.

 

     Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā ir sagatavota izstāde, kuras materiāli iepazīstina ar draudzes vēsturi. Izstādē var apskatīt mūsu plaši pazīstamā novadnieka, ilggadējā novadpētnieka, draudzes padomes priekšsēdētājs Vladimira Nikonova grāmatas, gadu gaitā apkopotās laikrakstu un žurnālu publikācijas.

 

     Rēzeknes vecticībnieku kapu draudze ir viena no lielākajām vecticībnieku draudzēm Latvijā, cauri gadu desmitiem tā ir saglabājusi stipras tradīcijas un stingrus noteikumus, kas tik ļoti raksturīgi vecticībniekiem. V. Nikonovs savā grāmatā, kas veltīta Rēzeknes vēsturei, iepazīstina ar kopienas rašanās vēsturi un dievnama celtniecības gaitu.

 

     Rēzeknes vecticībnieku kapu kopienas kompleksa pamati tika likti 19. gs. 50. gados tagadējās I. Sinicina ielas rajonā: patvaļīgi tika ierīkota kapsēta, kurā veikts arī pirmais apbedījums, bet pie kapsētas, kā tiek atzīmēts, „nožēlojamā namiņā” tika ierīkots dievnams.

 

     1885. gadā tika iegūta atļauja jauna dievnama celtniecībai, 1906. gadā baznīcu pārbūvēja un tā ieguva mūsdienīgu izskatu: zvanu torni ar trim zvaniem, kuri ir kļuvuši par draudzes lepnumu.

 

     1905. gadā zvani tika atlieti Gatčinā. Pašu lielāko – 302 pudus un 5 mārciņas smago zvanu uzdāvināja M. un I. Sinicini, vidējo – 158 pudus un 30 mārciņas smago – atlēja par sabiedrības saziedoto naudu, bet mazo – 69 pudus smago zvanu par L. Vorobjovu un M. Trubicinu saziedotajiem līdzekļiem.

 

     19. gs. beigās un 20. gs. sākumā netālu no kapsētas, Kladbiščenskas šķērsielā, uz izpirktās zemes sāka būvēt dažādām vajadzībām paredzētas ēkas, kuras ar laiku izveidoja vecticībnieku kompleksu. Šis komplekss ieguva Režicas kapu kopienas draudzes vārdu.

 

     1897. gadā tika atvērta nabagmāja, kurā dzīvoja apmēram 40 iemītnieki. 1901. gadā par I. Sinicina līdzekļiem izdevās ne tikai izremontēt šo māju, bet arī uzbūvēt jaunu. Tā tika reģistrēta 1908. gadā un nosaukta labdara I. Sinicina vārdā.

 

     2003. gadā Rēzeknē notika kopienas vēsturei veltīti zinātniskie lasījumi, kuros piedalījās pētnieki no dažādām Eiropas valstīm. Latgales kultūrvēstures muzejā bija apskatāma izstāde „Vecticība fotogrāfijās”, kur varēja aplūkot ne tikai fotogrāfijas, bet arī dažādus etnogrāfiskos priekšmetus. Jubilejai veltītos pasākumus noslēdza aizlūgums baznīcā un krustaceļš.

 

     Lasītavā sagatavotā izstāde būs apskatāma līdz jūnijam. Laipni gaidīti!