Boļeslavs Brežgo – myusu nūvoda jubilars

Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     Pyrmais profesionalais latgalīšu viesturis pietnīks Boļeslavs Brežgo Latgolys viesturis pieteišonai veļtejs četrudesmit godu, bet sovulaik vysaiduok apspīsts i literaturā moz pīmynāts, juo vuords atzeimāts vīn desmit godus piec nuovis „Latvejis PSR Mozajā enciklopedejā”, tūmār tys namozynoj izcylūs viesturnīka nūpalnus.

 

Īskots Boļeslava Brežgo dzeivisguojumā

 

     Dzims 1887. goda 31. martā Drycānu pogosta Aizupīšūs. Pyrmī desmit godi saisteiti ar Drycānim, vāluok, kod tāvs puorsaceļ iz Rēzekni, tūpūšais viesturnīks vuicuos Rēzeknis piļsātys školā. Piec školys beigšonys struodoj par muojškoluotuoju Rēzeknī i Vitebskā.

 

     1911. godā īsastuojs Moskovys Arheologejis institūtā, nailgi piec tam īsaukts Krīvejis armejā i nūsyuteits vuiceitīs Tbilisi karaškolā. Struoduojs vysaidūs štabūs i militarajuos īstuodēs i vīnlaiceigi turpynuojs studejis.

 

     1918. godā īgivs arheologa, arheografa i muokslys viesturnīka nūsaukumu. Struoduojs Moskovys Arheologejis institutā i c. Pietejs dokumentus Latvejis, Krīvejis, Boltkrīvejis i Pūlejis arhivūs.

 

     1925. godā atsagrīzs Latvejā, sajiems vāsu (na)atsauceibu nu potencialajim dorba deviejim – Latvejis Universitatis i Vaļsts viesturis arhiva. Struoduojs pīminekļu vaļdī, vadejs arheologiskys ekspedicejis Latgolā. Leidz 1937. godam struoduojs vēļ ari Krīvu Universitatis zynuotņu institutā, kur bejs profesors. Nu 1937. leidz 1940. godam struoduojs par instruktoru Latgolys centraluo muzeja dybynuošonys organiziešonā, nu 1940. goda – par Daugovpiļs Vaļsts arhiva puorzini. 1941. godā īslūdzeits „Ostlandis politiskajā centralcītumā” Reigā.

 

     Piec atbreivuošonys nu cītuma struoduojs par arhivistu Latvejis viesturis arhivā. Nu 1943. leidz 1944. godam gatavejs sovus dorbus publiciešonai Vladislava Luoča izdevnīceibā.

 

     Nu 1944. goda struoduojs par nūdalis vadeituoju Latvejis PSR Centralajā vaļsts viesturis arhivā, nu 1945. goda – vysaidūs omotūs Latvejis Vaļsts universitatī (1948. godā atbreivuots ar pavēli nu Moskovys). Nu 1946. goda struoduojs ari Zynuotņu Akademejis Viesturis institutā.

 

     Latgolys viesturi suocs pieteit 1917.–1918. godā i leidz dzeivis golam darejs tū ar lelu precizitati i gūdpruoteibu. Dorbus rakstejs kaligrafiskā rūkrokstā ar zeimuli, lai napīcīšameibys gadejumā varātu izdzēst lobojamū i puorraksteit nu jauna. Juo pietnīceibys pūsms – Latgola nu vyssenuokajim laikim leidz Pyrmajam pasaulis karam, golvonais vierzīņs – agraruo viesture, bet pietejs ari piļsātu i Latgolys kulturys i izgleiteibys viesturi.

 

 Nūzeimeigi dorbi:

  • „Latgolys pieteišonys viesturiska gaita” (1930);
  • „Latgolys zemnīki krīvu dzymtbyušonys laikūs” (1940) (par franču volūdā puortulkuotū variantu 1933. godā sajiems Briselis universitatis zynuotņu doktora gradu);
  • „Latgolys paguotne” (1943);
  • „Latgolys inventari i generalmiereišonys zemu aproksti 1965–1784” (1943);
  • „Latgolys viesturis materiali” (1944);
  • „Latgolys zemnīki piec dzymtbyušonys atceļšonys 1861–1914” (1954).

 

     Daudz rokstu periodikā i kūpkruojumūs, daudz dorbu palics rukrokstūs. Periodikā publicāts vairuok nakai 200 rokstu.

 

     Volūdu zynuošonys: latvīšu, krīvu, pūļu, franču, vuocu, angļu, itāļu, boltkrīvu, ukraiņu.

 

     Nūmirs 1957. goda 30. septembrī Reigā, paglobuots Meža kopūs.

 

Informaceja sagataveita,
izmontojūt bibliotekys novodpietnīceibys materialus

 

 

     Leidz 10. apreļam Rēzeknis Centraluos bibliotekys skaiteitovā var apsavērt profesoram veļteitu izstuodi.

 

0
0
0
s2smodern
powered by social2s

Latviski По-русски | beta test Latgaliski

Citats

     Dzeive ir ceļš. Na vysod vīgls i navysod leidzons. Nazkod ir juopījam lāmums kuopt kolnā, koč palikt sovā īrostajā vīteņā byutu tik vīglai i pateikamai.
     (I. Sperga.) 

Volūda

 

Latgaliski cytur