Foto nu gruom. „Latgales kultūras darbinieki”, 2. siej., 2008

     Oktobrī atceramēs pošaizlīdzeigū jaunuotnis audzynuotuoju i rakstneicu Naaizmierstuli. Sovys vīnkuoršuos, kotram saprūtamuos volūdys dieļ jei tyka saukta par tautys rakstneicu. Auguse ticeigā saimī, R. Tabine ari sovus audzynojamūs i vysu tautu mudynuoja mīļuot Dīvu, Dzimtini i cylvākus sev apleik.

 

Naaizmierstulis biografejis dati


     Rakstneica Naaizmierstule (eistajā vuordā Rozālija Tabine) dzymuse 1890. goda 29. oktobrī Bieržgaļa pogosta Vackubulovā.

 

      1904. godā beiguse Krīvu draudzis meitiņu školu. Struodojūt par slymūs kūpieju pi dziernovu eipašnīkim Leščinskim, īsavuicejuse pūļu volūdu.

 

     1905. godā nūklivuse Pīteburgā, struoduojuse par kolpyuni, vuicejusēs par šyvieju.

 

     Ta kai protuse latvīšu, krīvu i pūļu volūdu, 1906. godā īgivuse školuotuojis dorba vītu Daugovpiļs apriņķa Juzefovys muižā grafa Vaclava Moļa izveiduotajā kolpu bārnu školā, kur vuicejuse latvīšu i krīvu volūdu, raksteišonu i riekinuošonu.


     Nu 1907. leidz 1913. godam vuicejusēs muosu Nacarīšu klūstera školā Viļnī. 1911. godā beiguse bārnuduorzu audzynuotuoju kursus Ļvovā, 1912. godā tīpat beiguse gruomotvedeibys kursus.


     1913. godā atsagrīzuse i turpynuojuse dorbu Moļu privatškolā, a 1915. godā kara dieļ kūpā ar Molim puorsacāluse iz dzeivi Sebežys tyvumā, kur turpynuojuse vuiceit Moļu i vēļ divus tī dzeivojūšus latvīšu bārnus.


     Atsagrīzuse Latvejā, struoduojuse par školuotuoju Bolvūs, Somersetā, Mežinīkūs, Aulejā i Aglyunā. Vysys četrklaseiguos školys, kuruos struoduojuse, puorveiduojuse par sešklaseigom. Myuža pādejūs godu dasmytūs jai nav bejs breiv struoduot par pedagogi religiskuos puorlīceibys deļ.


     Vuokuse teikys i puosokys.

 

1990. godā Rēzeknī izdūtuo Naaizmierstulis pīminis brošura „Naaizmērstulei 100” 

 


     Sarakstejuse daudz literarūs dorbu, nu kurim vierteiguokuo daļa ir literaruos puosokys, kai ari teikys i nūstuosti kristeiguos moralis gorā. Pyrmuo publikaceja – dzeja prozā „Tu manis navaicoj” avīzī „Dryva” 1913. goda 24. junī. Didaktiskūs stuostus, tāluojumus i saceriejumus suokuse raksteit deļ tuo, ka, struodojūt par školuotuoju, redziejuse, ka tryukst bārnim pīmāruotys skaitamvīlys. Školu vajadzeibom ari tulkuojuse i lokaliziejuse literaturys klasiķus i c.


     Nūzeimeiguokuos gruomotys – dorbu apkūpuojumi „Lauku zīdi” (1934. g.) i „Dīva dōrza pučeites”(1943. g.).


     Iz pošdarbeibys skotuvem daudz izruodeitys Naaizmierstulis saraksteituos voi lokalizātuos lugys.


     Myruse 1965. goda 17. martā Aglyunā, paglobuota Aglyunys kopūs.


     Citi pseidonimi: N, N-le, Živilbia, Žogota, R. T., Tautas školōtōja.


Informaceja sagataveita,
izmontojūt gruomotu „Latviešu rakstniecība biogrāfijās” II (Reiga, 2003)

 


Nūdereigys saitis