Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
2025. gada 16. decembrī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementa krājums tiks papildināts ar 32 jaunām grāmatām. Turpinājumā neliels ieskats daļā no jaunumiem.
Grāmatā “Romi Latvijā” sniegts vispārīgs pārskats par romu vēsturi Latvijas teritorijā. Tā mērķis ir rosināt interesi par konkrētu personu, notikumu un parādību izpēti, īpaši pievēršoties 18.–21. gadsimtam. Tekstā izmantots arī termins “čigāns”, kas atspoguļo tā vēsturisko lietojumu Latvijas literatūrā un avotos bez nievājošas konotācijas. Romi ir vienīgā Latvijas mazākumtautība, kuras vēsture līdz šim nav pētīta.
Velgas Sudrabas un Janas Duhovskas grāmata “Psihoonkoloģija” iepazīstina ar disciplīnu, kas pievēršas vēža pacientu un viņu tuvinieku psihoemocionālo grūtību mazināšanai un atbalstam visā ārstēšanas ceļā. Tajā uzsvērts, ka emocionāls atbalsts un kvalitatīva komunikācija samazina trauksmi un psihisku traucējumu risku, uzlabo izpratni par diagnozi un līdzestību. Izdevums balstīts jaunākajos pētījumos.
Andra Uškāna grāmata “Eisa Rēzeknis viesture” īsi parāda notikumu attīstību, kas veidoja Rēzekni tādu, kādu to redzam mūsdienās. Grāmatas mērķis ir sniegt ieskatu Rēzeknes vēsturē, pirmkārt pievēršoties tam, kā Rēzekne ir attīstījusies un mainījusies laika gaitā, kā arī piegriežot vērību vēstures pieminekļiem, infrastruktūrai un ēkām, kas klusi liecina par pilsētas vēsturi. Grāmata aptver pilsētas vēstures periodu, sākot no tās pirmajiem pieminējumiem līdz neatkarības atgūšanai 1991. gadā, un satur bagātīgu faktoloģisko un vizuālo materiālu un bibliogrāfiju. Izdevuma teksts paralēli ir divās valodās – latgaliešu un angļu.
Jaunumos arī izstādes katalogs “Vladimirs Serkovs plenēra glezniecībā”. Mākslinieks ir veidojis daudzu firmu grafiskās zīmes un dažādus pilsētas objektu noformējumus, projektējis sabiedrisko iestāžu un privātmāju interjerus. Paralēli darbam daudzu gadu garumā Vladimirs Serkovs plenēros ir gleznojis. Izstādes darbi gleznoti plenēros pēdējo piecu gadu laikā (Rēzeknē, Preiļos, Krāslavā, Ludzā, Riebiņos, Jaunaglonā u. c.), ļaujot iepazīt pilsētu atšķirīgās noskaņas un lauku vides noslēpumainību.
Tāpat jaunumos šoreiz “Bībele” – vācu luterāņu mācītāja Ernsta Glika Bībeles 8. izdevums. Līdz šim nebija pieejama Glika tulkotā Bībele mūsdienu rakstībā. Lai šodienas lasītājam Glika tulkotais teksts būtu pieejamāks, tas ir pārcelts mūsdienu rakstībā, vecvārdi aizstāti ar mūsdienās lietotiem vārdiem, nesaprotamiem vārdiem ir precizēta to nozīme, personvārdi un vietvārdi izmantoti atbilstoši šodienas lietojumam. Šajā Bībeles izdevumā ir lielāks teksta izmērs, Jēzus Kristus vārdi iekrāsoti sarkanā krāsā, uzlaboti indeksi, iekļauta Bībeles hronoloģija, kartes u. c.
Daiļliteratūras klāstu papildina Ģirta Koknēviča “Puškina ielas buru skola”. Lauris Gundars to vērtē šādi: “Ģirta Koknēviča prozas debija ir ļoti savdabīga – autobiogrāfiskos notikumos balstītais, pasauli pazemīgi pētošais dzīves vērojums mijas gan ar viediem, gan šķietami naiviem secinājumiem par cilvēka lomu lielajā dzīvē. Šeit baisais organiski sadzīvo ar smieklīgo, nežēlība – ar vieglprātību, sāpīgais – ar alkām pēc laimes, vienkāršais, pat primitīvais – ar pašas dzīvošanas absurdu. Puškina ielas buru skola ir arī neparasti spilgts laikmeta tēlojums, kas vērties stipri plašāk tveramā vēstījumā par Latvijas sabiedrības pārejas posmu no PSRS uz neatkarīgu valsti. Šo laiku nepieredzējušajiem stāsts varētu kļūt par drošu ceļvedi patiesajā Latvijas vēsturē.”
Maijas Stepēnas romāns “Vaidu kalns” stāsta par trim draudzenēm, kuras no studiju laikiem aizrauj kopēja interese meklēt un atrast senas celtnes un aizmirstas muižas, kas vēl glabā senas teiksmas un nostāstus. Nepareizas informācijas dēļ viņas nonāk ne tur, kur bija cerējušas. Kara laikā izpostītas muižas drupas, kas skaitījās neapdzīvotas, izrādījās apdzīvotas. Viņas tur satiek vientuļu vīrieti, kurš šajā muižā dzīvo kopš dzimšanas un ar savu stāstu aizrauj jaunās vēstures pētnieces tik tālu, ka viņas atliek tālākdošanos, kamēr viss stāsts par dzīvi muižā nav noklausīts līdz galam. Tās bija tikai dažas dienas, bet ar to pietika, lai dzimtu mīlestība mūža garumā.
Egīla Ventera grāmatas “Albatross” centrā likti trīs notikumi, kurus var aplūkot gan katru atsevišķi, gan visus kopā. Neveiksmīga mākslinieka mēģinājums restartēt karjeru Londonā, kristiešu kruīza kuģa ienākšana Rīgas ostā vai kāda vienpatņa cīņa par "savu kaktiņu, savu stūrīti zemes" pie jūras – lai kāds būtu īsromāna sižets, to caurspriego dubulta ekspozīcija: šodienai klājas virsū pagātne, labie nodomi bruģē ceļu uz elli, bet nākotne slēpjas aiz iznīcības šķidrauta.
Sženiferas Vaineres romāns “Atkal atrast tevi” stāsta par Endija un Reičelas mīlestību. Viņi ir tikai mazi bērni, kad iepazīstas slimnīcas Neatliekamās palīdzības nodaļā. No jauna abi satiekas pusaudžu vecumā, un savstarpējā pievilkšanās ir pārāk spēcīga, lai pretotos tai. Romantika vieno itin kā atšķirīgo – meiteni no turīgu un gādīgu vecāku ģimenes un jaunekli, kura māte viena rūpējas par dēlu. Nākamajos trīs gadu desmitos Endijs un Reičela atkal satiekas un atkal šķiras, izredžu un kopīgu atmiņu saistīti, kāpj veiksmes un uzvaru kalnā un krīt sakāves un izmisuma bezdibenī, tomēr atkal ceļas un kāpj – vēl stiprāki un dzīvesgudrāki.
Jaunumos arī poēma “Jersikas Visvolds” paralēli latviešu un latgaliešu valodā, kuru sarakstījusi Rēzeknē dzimusī Elita Franciska Cimare. Autore grāmatā poētiski aprakstījusi Jersikas Visvalža grūtāko dzīves periodu, kad pēc zaudējuma krustnešiem viņš bijis spiests kļūt par bīskapa Alberta vasali.
Laipni gaidām bibliotēkā!
