Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     Bērnu  grāmatas ir tas pamats, kas veido bērna  sevis apzināšanos pasaulē.  Valoda  ir viens no identitātes stūrakmeņiem. Dzīvojot Latgalē, ir būtiski, ka bērni var lasīt grāmatas arī latgaliešu valodā.

 

     Rēzeknes Bērnu bibliotēkā var iepazīties ar vairāku latgaliešu autoru grāmatām bērniem. Palūkosim, kas glabājas bibliotēkas plauktos! 

 

     Latgales iepazīšana var sākties ar Ilgas Šuplinskas, Līgas Rundānes un Aelitas Andrejevas grāmatu „Gostūs pi Boņuka” (2017). Pie Boņuka ciemos atbrauc Annele no  Zemgales, Pastariņš no Kurzemes un Poga no Rīgas. Bērni kopā  iepazīst Latgales tradīcijas, svin svētkus, apmeklē ievērojamākās Latgales vietas, kā arī iepazīstas ar Latgales literātiem, kuri raksta bērniem.  Grāmatai pievienotas ir darba lapas un spēles.

 

     Viens no ražīgākajiem bērnu autoriem un, šķiet, ka arī zināmākais ir Ontons  Slišāns.  Bērnu bibliotēkā var atrast šādus viņa dzejoļu krājumus:  „Lyugums sapneišam” (1992), „Zynomōs meikleites” (1995), „Rūtaļu gods” (1997), „Laiks” (2001), kā arī bilingvālais krājums  „Rūtaļu vydā” (2009) latgaliešu/latviešu un žemaišu/lietuviešu valodā. O. Slišāna dzeju raksturo iejušanās bērna pasaulē, rotaļīgums un muzikalitāte. Daudzi dzejoļi ir tapuši par dziesmām, ko dzied Rēzeknes novada bērnu vokālā studija „Skonai” pedagoģes un komponistes Guntras Kuzminas-Juknas vadībā.

 

     Inetai Atpilei-Juganei  sadarbībā ar meitu  Agnetu Jugani (grāmatu ilustratore) ir iznākušas divas dzejoļu grāmatas – „Otkon giunu sapynus” (2015)  un „Lobuo i nalobuo” (2019). Arī I. Atpiles-Juganes dzejoļi ir kļuvuši par dziesmām un skan studijas „Skonai” repertuārā.  Šīs dzejnieces dzejas pasaule ir mūsdienīga bērna pasaule, kurā ir gan mobilais telefons un dators, gan arī sapņi, apkārtnes vērojumi un fantāzijas pasaule.

 

     Lugas bērniem ir rakstījis Ontons  Matvejāns. Grāmatā „Kaču jūki” (2005) ir atrodamas sešas lugas. Šajā grāmatā ir vērts ieskatīties, meklējot tematiskās lugas  Lieldienām, Ziemassvētkiem, Jāņu dienai  vai dzimšanas dienai.  Grāmatu papildina vairākas dziesmas ar notīm.

 

     Stāstiņus par dzīvniekiem latgaliski var izlasīt Valentīnas Širinas grāmatā „Dzeivinīku stōsteņi” (2010).  Mākslinieces Lūcijas Gadzinas ilustrācijas noteikti piesaistīs mazāka lasītāja uzmanību.  Šai grāmatā var izlasīt gan par dažādiem mājdzīvniekiem, gan arī pa kādam meža dzīvnieku piedzīvojumam.

 

     Ar dažādiem amatiem un amatniekiem var iepazīties Meldras Gailānes grāmatā „Meikuleņš īpazeist omotus” (2018). Stāstiņi ir gan latgaliski, gan arī latviski, līdz ar to mazais lasītājs var salīdzināt abu valodu skanējumu. 

 

     Ilze Keiša  grāmatā „Muns laiks” (2015) saka: „Grybu rakstiet stypri, lai munu bolsu tōli dzērd, un augstūs kolnūs kōpt, lai varu īraudzeit vēļ spūžōku sauli un tōs mōsa byut.” Autores liriskie tēlojumi atklāt trauslas un vienlaicīgi arī stipras jaunietes dvēseles dzīvi.

 

     Marija Andžāne „Puisāns ar kozu” (1996). M. Andžāne šodienas lasītājam varētu būt mazāk pazīstama autore, ja vien pastiprināti neinteresējas par latgaliešu literatūru, tomēr viņas grāmatās ir vērts ieskatīties, jo Andžānes nelielie tēlojumi un stāstiņi bērniem  liecina par labu bērnu psiholoģijas izpratni un Latgales lauku un mazpilsētas dzīves pazīšanu. Šai krājumā ir apkopoti 7 stāsti, kas lasītāju aizved uz 20.-30.gadu Latgali, kur spēcīgas ir kristīgās tradīcijas.

 

     Vai jūs zināt, ka latgaliešu literatūrā arī ir savs spēcīgs fabulists? Ēzopa fabulas ir labi pazīstamas, bet nu ir laiks ielūkoties arī Franča Trasuna grāmatā „Fabulas” (2014).  F. Trasuns ir viens no izcilākajiem Latgales atmodas laika darbiniekiem 20. gs. sākumā. Fabulās autors runā gan par tā laika sabiedrības aktuālākajiem notikumiem, gan arī  par vispārcilvēciskajām  vērtībām.

 

     Kristopa Brema grāmatā „Ceļōjums pa Latgolu” (1992) var iepazīties ar 20. gs. sākuma Latgalei raksturīgām ainām. Nekas īpaši nav mainījies arī mūsdienās. Kas ir kopējs Nikodemam Rancānam ar Kristopu Bremu? Arī to var uzzināt, izlasot šo grāmatu.

 

     Latgaliešu valodā ir tulkoti vairāki klasikas darbi: Kārlis Skalbe „Kaceiša patmalis” (2017) ar brīnišķīgajām Ievas Jurjānes ilustrācijām, Luisa Kerola „Alise breinumu zemē” (2015) un Antuana de Sent-Ekziperī „Mozais priņcs”(2018).

 

     Lai latgaliešu valoda nepazustu un paliktu ģimenēs, tajā ir nepieciešams gan runāt, gan arī lasīt grāmatas. Tāpēc bibliotēka gaida ciemos!