Foto no: www.gazeta.lv

     No 5. līdz 29. septembrim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā var iepazīties ar mūsu pilsētā dzimušajam literatūrzinātniekam, folkloristam, valodniekam, pedagogam, kulturologam un novadpētniekam Borisam Infantjevam veltītu izstādi.

 

Ieskats Borisa Infantjeva biogrāfijā

 

     B. Infantjevs piedzima Rēzeknē 1921. gada 14. septembrī. Viņa tēvs strādāja par mērnieku, un līdz ar to ģimenei nācās daudz „ceļot” gan pa Latgali, gan pa plašo Kurzemi. Jau bērnībā zinātkārais Boriss visur atrada sev draugus, un šo nodibināto kontaktu rezultātā radās nopietnākais viņa dzīves hobijs, kas vēlāk kļuva par profesionālo un zinātnisko interešu pamatu, proti, folklora.

 

     Lai dotu dēlam labu izglītību, vecāki zēnu sūtīja uz vācu bērnudārzu. Tālāk izglītošanās notika O. Beateres privātģimnāzijā, kuru zēns beidza ar ļoti labām sekmēm. Lai varētu vieglāk iestāties Latvijas Universitātē, vecāki izvēlējās vidusskolu ar latviešu valodas apmācību. Tā Boriss nokļuva 1. Rīgas Valsts ģimnāzijā, kuru pabeidza 1940. gadā, un uz izlaiduma eksāmenu pamata tika ieskaitīts Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē.

 

     Viņa mērķis bija iegūt slāvu valodu speciālista kvalifikāciju. Taču 1940. – 1941. gada vēsturiskie notikumi Latvijā ienesa izmaiņas B. Infantjeva dzīvē. Boriss sāka pievērsties baltu filoloģijas studijām, jo īpaši latviešu un krievu folkloras saiknes problēmām, kas vēlāk kļuva par vienu no galvenajām viņa nodarbēm un zinātniskajām interesēm.

 

     1946. gadā B. Infantjevs absolvēja Latvijas Universitāti un strādāja LPSR Zinātņu Akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūtā līdz 1952. gadam, kad bija spiests aiziet no darba ideoloģisku iemeslu dēļ.

 

     Pēc politiskās situācijas izmaiņām 1953. gadā Infantjevs atjaunoja savu pedagoģisko karjeru un, strādājot skolā, sāka pievērsties krievu valodas un literatūras mācīšanas metodikai latviešu skolās. Ar savu kolēģi E. Beikmani viņš veica radikālu reorganizāciju šajā jomā. Vēlāk viņa izstrādātā teorija ieguva atzinību visā Padomju Savienībā. Laika posmā no 1955. līdz 1991. gadam neviena mācību programma, metodiskais līdzeklis, krievu valodas un literatūras mācību grāmata netika izdota bez B. Infantjeva aktīvas līdzdalības.

 

     Paralēli zinātniskajam darbam pagājušā gadsimta 60. – 80. gados zinātnieks lasīja lekcijas Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē. 1993. gadā Infantjevam tika piešķirts pedagoģijas zinātņu habilitētā doktora grāds. Arī pēc aiziešanas pensijā B. Infantjevs aktīvi lasīja lekcijas gan Latvijas Kultūras akadēmijā, gan Baltijas Krievu institūtā un Rīgas garīgajā seminārā.

 

     Sava darbīgā un garā mūža laikā B. Infantjevs ir izdevis vairāk nekā 500 monogrāfiju, zinātnisko un populārzinātnisko rakstu Latvijā, Krievijā, Polijā, Vācijā un Somijā. 2001. gadā, atzīmējot profesora 80 gadu jubileju, viņam tika piešķirts 4. pakāpes Triju Zvaigžņu ordenis un Lielā folkloras balva.

 

    B. Infantjevs mūžībā aizgāja 2009. gada 18. martā un ir apglabāts Rīgā, Raiņa kapos.

 

 

Izmantotā literatūra
Avotiņš V. Boriss Infantjevs. - Neatkarīgā Rīta Avīze. - Nr.68 (2009, 21.marts), 15.lpp.
Староверие Латвии : Vecticība Latvijā - Рига : Старообрядческое общество Латвии, 2005. - 428 c.