Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
Novembris ir mēnesis, kad Rēzeknes pilsētas Centrālā bibliotēka svin savu jubileju, 2019. gada novembrī bibliotēkai aprit 75 gadi. Atgādinām, ka abonementā līdz mēneša beigām skatāma Latvijas Nacionālā arhīva Rēzeknes zonālā valsts arhīva veidota izstāde, kas veltīta bibliotēkas jubilejai.
Rēzeknes Centrālās bibliotēkas kolektīvs 2019. gada novembrī
Foto: Eduards Utāns
Pirms 75 gadiem, 1944. gada novembrī, Rēzeknes pilsētā darbu uzsāka apriņķa bibliotēka. Sākumā bibliotēka atradās Kuldīgas ielā 6 un tās krājumu veidoja tikai daži desmiti pašu bibliotekāru savāktu grāmatu un frontes brošūru. Pirmo bibliotēkas vadītāju sauca Agafija Parfenova. Neraugoties uz tā laika dzīves apstākļiem, bibliotēku apmeklēja pārdesmit aktīvi lasītāji. Tā sākās Rēzeknes Centrālās bibliotēkas vēsture. Jau nākamajā gadā bibliotēka sāka paplašināt savu krājumu, saņemot iespieddarbus un periodisko literatūru no Rēzeknes un Rīgas grāmatu veikaliem.
Gadu gaitā bibliotēkas nosaukums un statuss vairākkārt ir mainījies. No 1944. līdz 1949. gadam tā bija Rēzeknes apriņķa bibliotēka. 1949. gadā nosaukums tika mainīts, un turpmāk tā saucās Rēzeknes rajona bibliotēka. 1957. gadā tā kļuva par Rēzeknes pilsētas bibliotēku, savukārt 1966. gadā bibliotēkai piešķīra nosaukumu Rēzeknes pilsētas 1. bibliotēka, kādu laiku bibliotēkai bija arī Jurija Tiņanova vārds, un tikai 1977. gada jūnijā bibliotēka ir ieguvusi savu pašreizējo nosaukumu – Rēzeknes pilsētas Centrālā bibliotēka.
1958. gadā tika izveidotas 17 pārvietojamās bibliotēkas, kuras apkalpoja pilsētas uzņēmumus un rajona kolhozus. Notika arī lasītāju apkalpošana mājās. 1960. gadā bibliotēkā notika kardinālas izmaiņas lasītāju apkalpošanās jomā. Bibliotēkas krājumam tika piešķirta atklāta pieeja. Līdz šim ar bibliotēkas krājumu bija iespējams iepazīties tikai ar katalogu, bibliogrāfisko apskatu un grāmatu izstāžu palīdzību. 1961. gadā bibliotēka aktīvi sadarbojās ar kinoteātri. Apmeklētājus, kas nāca noskatīties jaunu filmu, aicināja līdz seansa sākumam uzkavēties lasītavā, kur varēja saņemt žurnālus, laikrakstus, brošūras, bija arī abonements.
1964. gadā bibliotēka pārcēlās uz tagadējo Brāļu Skrindu ielu 17. Ēkas pirmajā stāvā atradās grāmatu veikals, bet otrajā stāvā bija iekārtota bibliotēka. Būtiskas izmaiņas bibliotēku organizācijas jomā notika 1977. gadā. Šajā gadā tika izveidota vienota Rēzeknes pilsētas centralizēto bibliotēku sistēma, kas notika tautas bibliotēku centralizācijas ietvaros. Vienā sistēmā apvienojās trīs Rēzeknes pilsētas tautas bibliotēkas, savukārt Rēzeknes pilsētas 1. bibliotēka kļuva par Rēzeknes pilsētas Centrālo bibliotēku.
1988. gadā Rēzeknes pilsētas centralizētajā bibliotēku sistēmā tika izveidots vienots grāmatu krājums. No tā brīža jebkurš bibliotēkas lietotājs varēja izmantot visus izdevumus, kas ienāca šajā krājumā. Tika izveidota atsevišķa nodaļa retumiem, jubilejas izdevumiem un mācību grāmatām.
Līdz ar Atmodas vēsmām bibliotēkas krājumā parādījās garīgā literatūra, bibliotēka saņēma trimdā izdotās grāmatas. 1996. gadā bibliotēkā tika ieviesti jauni papildus pakalpojumi – kopēšana un nakts abonements, bibliotēka rīkoja pirmo Ziemassvētku atlaižu akciju parādniekiem.
Jauno tūkstošgadi bibliotēka uzsāka jaunās telpās, kur atrodas arī pašreiz, – Atbrīvošanas alejā 81, toreiz tā bija Latvijas pastam piederoša ēka. 2000. gadā arī tika paveikts ļoti nozīmīgs darbs saistībā ar krājuma organizāciju – tas tika pārklasificēts uz universālo decimālo klasifikāciju, šajā gadā bibliotēkā tika atklāts arī Eiropas Savienības informācijas punkts. 2001. gadā bibliotēkā tika uzsākti automatizācijas procesi, bibliotēka sāka strādāt ar bibliotēku informācijas sistēmu “ALISE”.
No 2003. gada bibliotēkas informācijas resursi kļuva pieejami arī internetā, tika izveidota bibliotēkas mājaslapa. Bibliotēkas apmeklētājiem jau bija pieejami pirmie datori ar interneta pieslēgumu. Jaunas iespējas bibliotēkai pavēra dalība vērienīgajā publisko bibliotēku attīstības projektā „Trešais tēva dēls”. 2009. gadā bibliotēkā tika atklāts arī bērnu stūrītis, bibliotēka uzsāka darbību UNESCO LNK tīklā “Stāstu bibliotēkas”. 2010. gadā tika izveidots specializētais ārējās apkalpošanas punkts (Medicīnas bibliotēka).
Šodien bibliotēka ir moderns un drošs kvalitatīvas informācijas ieguves punkts, tā piedāvā daudz elektronisko datu bāzu, iespēju lasīt e-grāmatas gan latviski, gan svešvalodās. Bibliotēka ir vieta, kur atpūsties, mācīties, arī veikt ikdienas “darbus” internetā – samaksāt rēķinus, izdrukāt biļetes, veikt saziņu ar valsts iestādēm, izmantojot e-pakalpojumus, un bibliotekārs ir uzticams palīgs un konsultants ikvienam apmeklētājam.
