Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     Bibliotēku nedēļā Rēzeknes 2. bibliotēkā tika rīkota aizraujoša viktorīna par bibliotēku galveno “preci” – grāmatu. Piedāvājam arī mājaslapas lasītājiem atsvaidzināt un padziļināt savas zināšanas par šo fundamentālo informācijas avotu.

 

Termins un parametri

 

     Grāmata ir viens no cilvēces lielākajiem izgudrojumiem un informācijas avotiem. Gandrīz visas domas un atklājumi, kas uzkrājušies gadsimtu gaitā, ir atrodami grāmatās.

 

     Termins grāmata ir cēlies no sengrieķu valodas vārda gramma, kas nozīmē burts, rakstījums. Latvijas teritorijā tas ieviests līdz ar kristīgo misiju 13. gs. ar slāvu valodas starpniecību.

 

     Grāmata ir neperiodisks iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm. Tā ir ar muguriņā sastiprinātām lapām.

 

     Sākotnēji par grāmatu tika uzskatīti tikai un vienīgi Svētie Raksti.

 

     Vārds grāmata ir saistīts arī ar lapu tīstokli, un to var attiecināt uz dažiem senajā pasaulē tapušajiem literārajiem darbiem, piemēram, Bībeli un seno ēģiptiešu Mirušo grāmatu.

 

     No 15. gadsimta terminu grāmata uztver tāpat kā mūsdienās, proti, kā iespieddarbu kopumu. Savukārt līdz 19. gadsimta beigām Latvijā par grāmatu sauca arī dokumentu un vēstuli.

 

     Ir daudz grāmatu veidu. Daiļliteratūras vai stāstu grāmatas, zinātniskās (dokumentālās) grāmatas, proti, vārdnīcas, rokasgrāmatas, enciklopēdijas un dažādu nozaru grāmatas.

 

 

Kā un kad radās pirmās grāmatas?

 

     Pirmās grāmatas izgatavoja ēģiptieši pirms 5000 gadu. Viņi tās ar roku rakstīja uz papirusa, kas bija no niedrēm izgatavots papīrs. Senajā Mezopotāmijā grāmatas rakstīja uz māla plāksnītēm. Senajā Ķīnā – uz virknēs savērtām bambusa plāksnēm.

 

     Savukārt mūsdienās pazīstamo grāmatu izgudroja romieši. Viņi papīra vietā izmantoja apstrādātu dzīvnieku ādu, ko sauca par pergamentu.

 

     Daudzus gadsimtus grāmatas rakstīja ar roku. To bija maz, un tās bija dārgas. Pirmās rokraksta grāmatas sauc par manuskriptiem. Tās pastāvēja vēl ilgi līdz ar iespiestajām grāmatām.

 

     Grāmatu iespiešanu 9. gs. izgudroja ķīnieši. Eiropa to ieviesa 15. gs. vidū. Pirmais pilna apjoma iespieddarbs Eiropā ir vācu tipogrāfa J. Gūtenberga 1455. gadā iespiestā Bībele. Latvijā pirmā grāmata tika iespiesta 1588. gadā.

 

     Pateicoties grāmatu iespiešanai, tās varēja vienā reizē izgatavot lielākā skaitā. Grāmatas kļuva arī lētākas, vairāk cilvēku sāka tās lasīt, un straujāk izplatījās zināšanas.

 

     Grāmatas mīkstajos vākos pirmoreiz parādījās 19. gadsimtā. Tās bija lētākas nekā darbi cietajos vākos, tādējādi vairāk cilvēku varēja atļauties tās nopirkt un lasīt.

 

 

Grāmatas Latvijā un grāmatas latviski

 

     Pirmā grāmata Latvijas teritorijā parādījās 1203. gadā. Proti, kad Turaidas novada līvu valdnieks Kaupo ar Turaidas priesteri Teoderihu viesojās pie pāvesta Inocenta III, pāvests nosūtīja bīskapam Albertam Bībeli.

 

     1225. – 1227. gadā tika sarakstīta pirmā Latvijas teritorijā tapusī grāmata. Tā ir Indriķa hronika. Latviešu grāmatas dzimšanas dienu svinam 8. novembrī, jo ar šo dienu 1525. gadā ir datēts kāds dokuments, kurā minēta pirmā ziņa par grāmatām latviešu valodā.

 

     1588. gadā Latvijas teritorijā tika izveidota pirmā grāmatu spiestuve. Tā ir Mollīna tipogrāfija Rīgā. 1615. gadā tika izdota pirmā Latvijas teritorijā un latviešu valodā iespiestā grāmata. Tā bija baznīcas rokasgrāmata.

 

     Sākumā latviešu grāmatas bija melnbaltas. 19. gs. tām parādījās krāsainas ilustrācijas.

 

Pasaulē lielākā un visvairāk pirktā…

 

     Pati lielākā grāmata pasaulē sver 252,6 kilogramus, un tā ir 2,74 x 3,07 metrus liela.

 

     Pasaulē visvairāk pirktā grāmata ir Bībele. Kopumā ir pārdoti vairāk nekā 6 miljardi tās eksemplāru.

 

 

Izmantotā literatūra:
Latviešu valodas vārdnīca, Rīga: Avots, 1987, 883 lpp.
Latvijas enciklopēdija, 2. sēj., Rīga: V.Belokoņa izdevn., 2003, 799 lpp.
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Rīga: Zvaigzne ABC, 1996, 660 lpp.
Makdonalda F. Pasaules kultūra, Rīga: Zvaigzne ABC, 2004, 256 lpp.
Zeiferts T. Latviešu rakstniecības vēsture, Rīga: Zvaigzne, 1993, 506 lpp.
Spicā, Nr.4, 2008 (25.01.-31.01.)
http://lv.wikipedia.org/wiki/Gr%C4%81mata