Attēlā: Rēzeknes Centrālās bibliotēkas kolektīvs 2023. gada septembrī

      Šogad Rēzeknes pilsētas Centrālā bibliotēka atzīmē 80 pastāvēšanas gadus. Svarīgi piebilst, ka bibliotēku darba saknes Rēzeknē ir daudz senākas. 1919. gadā te darbojās Tautas lasītava. Latvijas brīvvalsts laikā Rēzeknē bija plaša pilsētas bibliotēka, kura atradās pilsētas valdes namā. Kara laikā, iznīcinot pilsētas valdes namu, tā gājusi bojā.

      Tagadējās bibliotēkas vēstures sākumi meklējami 1944. gada novembra beigās, kad Rēzeknē, Kuldīgas ielā 6, uzsāka darbu apriņķa bibliotēka. Pirmā bibliotēkas vadītāja bija Agafija Parfenova. Pirmajos pastāvēšanas gados bibliotēkai bijuši tikai pārdesmit aktīvi lasītāji, tagad ik dienas pilsētas centrālajā bibliotēkā iegriežas ap 120 apmeklētāju, bet lietotāju skaits sasniedzis 2715 (2024.01.01.). Bibliotēkas krājums no dažiem desmitiem pašu bibliotekāru savāktu grāmatu un frontes brošūru 1944. gadā izaudzis līdz 47 390 dažādu iespieddarbu eksemplāru. Kļuvis lielāks arī bibliotēkas darbinieku kolektīvs. Pilsētas centrālajā bibliotēkā pašlaik strādā 15 darbinieki (1944. gadā – 2).

Bibliotēkas nosaukums un statuss vairākkārt mainījies:

• 1944. g. – 1949. g. – Rēzeknes apriņķa bibliotēka;
• 1949. g. – 1957. g. – Rēzeknes rajona bibliotēka;
• 1957. g. – 1966. g. – Rēzeknes pilsētas bibliotēka;
• 1966. g. – 1977. g. – Rēzeknes pilsētas 1. bibliotēka;
• kopš 1977. g. jūnija – Rēzeknes pilsētas Centrālā bibliotēka.

        Bibliotēka trīs reizes mainījusi savu atrašanās vietu. 1946. gadā no Kuldīgas ielas tā pārceļas uz Padomju ielu 3 (tagad – Brāļu Skrindu 3), kur Kultūras nama otrajā stāvā atrod sev mājvietu turpmākos 17 gadus. 1947. gadā par bibliotēkas vadītāju kļūst Klaudija Krilova. 1963. gadā bibliotēka saņem jaunas telpas Padomju ielā 17 (tagad – Brāļu Skrindu 17), kur atrodas līdz 2000. gada aprīlim.  2000. gada aprīlī bibliotēka tiek pārcelta uz jaunām (rekonstruētām) telpām Atbrīvošanas alejā 81/5, kur atrodas joprojām.

          No 1967. līdz 1973. gadam par pilsētas bibliotēkas vadītāju strādā Lidija Dementjeva, no 1973. līdz 1986. gadam – Marija Šeikina, no 1986. gada līdz  2019. gadam – Marija Sproģe, 2019. gada jūnijā  bibliotēkas direktores pienākumus sāk pildīt Ruta Suseja.

          Atjaunojoties neatkarīgajai Latvijas Republikai, bibliotēka saņem grāmatu dāvinājumus no tautiešiem ārzemēs. Bibliotēkas krājumā ienāk reliģiska satura darbi. 1991. gadā bibliotēkas lasītavā skatāma garīgo grāmatu  izstāde. Tā ir īpaša, jo ir pirmā garīgās literatūras izstāde visā bibliotēkas pastāvēšanas laikā.

         Jaunā tūkstošgade iezīmējas ar tehnoloģiju ienākšanu un bibliotekārā darba procesu pakāpenisku automatizāciju. 2000. gadā bibliotēkā parādās pirmie 2 datori ar interneta pieslēgumu, un apmeklētājiem ir iespēja izmantot mūsdienīgus informācijas pakalpojumus. 2001. gadā bibliotēkā tiek iegādāta bibliotēku informācijas sistēma ALISE.  2001. gada martā bibliotekāriem notiek pirmie kursi informācijas sistēmas ALISE  apguvē. Pirmais ieraksts bibliotēkas elektroniskajā katalogā tiek veikts 2001. gada 14. aprīlī, un tā ir Pētera Apiņa grāmata “Cilvēks: anatomija, fizioloģija, pataloģijas pamati”. 2005. gada nogalē uzsākta automatizētā grāmatu izsniegšana/saņemšana. Lasītāji var arī attālināti rezervēt grāmatas. Bibliotekārā darba procesi pilnībā automatizēti.

     Strauji attīstoties tehnoloģijām, arvien lielāka nozīme ir bibliotekāra profesionālajai izaugsmei un nepārtauktai zināšanu papildināšanai informācijas tehnoloģiju lietošanā un informācijas meklēšanā. 2007. gadā Latvijas valsts un Bila un Melindas Geitsu fonda finansētā projektā „Trešais tēva dēls” bibliotēka saņem datortehniku un programmatūru, tiek uzlabots lokālais un interneta tīkls, bet bibliotekāri 140 stundu garā apmācību programmā apgūst datorprasmes un citas bibliotēkas darbā  nepieciešamās iemaņas.

      Pēdējā desmitgade bibliotēkā iezīmējas ar jaunām tradīcijām un to nostiprināšanos. 2016. gadā tiek izveidots bibliotēkas lasītāju  klubiņš “LASIs”, kurš regulāri pulcē aktīvus lasītājus. 2018. gadā bibliotēkai ir savs “Oskars”, proti, pirmoreiz notiek Bibliotēkas gada balvas “LASIs 2017” pasākums, kurā čaklākajiem lasītājiem tiek pasniegtas balvas un pateicības raksti.

       Pandēmijas laiks iezīmē jaunu pakalpojumu nepieciešamību un iespēju meklēšanu, lai grāmatas  nokļūtu pie lasītājiem, kad bibliotēka slēgta pulcēšanās ierobežojumu dēļ. 2022. gada 19. septembrī pie Centrālās bibliotēkas tiek atklāts bibliomāts – grāmatu saņemšanas/nodošanas iekārta, kas ļauj lasītājiem bibliotēkas informācijas resursus saņemt un nodot jebkurā diennakts laikā.

     Bibliotēkas 80. jubilejas gadā atskatīsimies uz paveikto un iezīmēsim nākotnes perspektīvas. Izstāžu ciklā “Rēzeknes Centrālā bibliotēka laiku lokos” piedāvāsim ielūkoties bibliotēkas vēstures liecībās – fotogrāfijās, katalogu kartītēs, publikācijās, darbinieku atmiņu pierakstos, kas tiek rūpīgi glabāti un papildināti. No februāra sākuma jau norit bibliotēkas dzimšanas dienas apsveikumu akcija “Daudz laimes, bibliotēka!”, kur ikviens apmeklētājs var uzrakstīt apsveikumu vai novēlējumu bibliotēkai jubilejā. Aprīlī, Bibliotēku nedēļā, gada balvas pasākumā “LASIs 2023” īpašā prezentācijā atskatīsimies uz bibliotēkas vēstures lappusēm. Bibliotēkas Facebook vietnē notiks viktorīna “Cik labi tu pazīsti Rēzeknes Centrālo bibliotēku?”. Aktualizējot bibliotekāra profesijas prestižu un bibliotekāra, kā zināšanu un lasītprasmes veicinātāja nozīmi sabiedrībā, oktobrī aicināsim uz diskusiju “Bibliotekāra profesija pastāvīgā – mūžīgi mainīgā!”. Novembrī – jubilejas kulminācijas pasākumā “80 gadi atmiņās, atziņās, atklāsmēs” atmiņu stāstu kamolu šķetinās bibliotekāri, kuru darba gadi aizritējuši Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā.

     Rēzeknes Centrālajai bibliotēkai 80 – svinēsim kopā!

Ruta Suseja, Rēzeknes Centrālās bibliotēkas direktore