Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
2024. gads ir Rēzeknes Centrālās bibliotēkas jubilejas gads. Saskanīgi Latvijas Nacionālās bibliotēkas iniciēto pasākumu ciklā “Latviešu grāmatai 500” 2024. gada tēma ir bibliotēkas un lasīšana. Piedaloties grāmatas piecsimtgades atzīmēšanas notikumu ciklā, šogad aicinām tuvāk iepazīt Rēzeknes Centrālo bibliotēku. Šoreiz ‒ par seniem un vērtīgiem izdevumiem plašajā bibliotēkas krājumā.
Kā norāda Latvijas Nacionālās bibliotēkas speciālisti, par senu uzskatāma jebkura grāmata Eiropā, kas iespiesta līdz 1855. gadam. Senākie RCB krājumā pieejamie eksemplāri ir 19. gadsimta beigās izdotās grāmatas: vairāki Brokhauza un Efrona enciklopēdisko vārdnīcu sējumi (“Энциклопедический словарь”), kas izdoti sākot ar 1890. gadu un vācu zoologa Alfrēda Edmunda Brema "Dzīvnieku dzīve" sējumi krievu valodā (“Жизнь животных”), kas izdoti sākot ar 1895. gadu.
Brokhauza un Efrona enciklopēdiskās vārdnīcas ir visaptverošas enciklopēdijas krievu valodā, kuras 1890.-1907. gadā izdeva Krievijas impērijas izdevniecība “Ф. А. Брокгауз — И. А. Ефрон” (Sanktpēterburga). Lai gan daudzos jautājumos enciklopēdija ir krietni novecojusi, vairāki raksti joprojām ir ļoti informatīvi, un izdevuma eksemplāriem nu ir vēsturiska vērtība. Savukārt vācu zoologa Alfrēda Edmunda Brema “Жизнь животных” ir zinātnisks izdevums par dzīvnieku pasauli. Tā sniedz ieskatu par dažādām dzīvnieku kārtām, satur dzīvnieku ilustrācija un aprakstus. Savulaik uzskatīta par vērtīgu tulkoto literatūru dabaszinātņu jomā.
Bibliotēkas krājumā atrodami arī faksimilizdevumi jeb precīzi izdevumu atveidojumi, kas noder senu, retu, vērtīgu eksemplāru pavairošanai. Tā, piemērām, var ielūkoties 1850. gadā izdotās Jezupa Macileviča grāmatas “Pawujciejszona un wyssajdi sposobi diel' zemniku latwiszu” lappusēs. Grāmatas autors Jezups Macilevičs (1805-1872) bija mācītājs, Krāslavas garīgā semināra absolvents. Semināra beidzēji būtiski ieguldīja garīgās un laicīgās literatūras veidošanā Latgales latviešiem, savos pētījumos norāda profesore Lidija Leikuma. Raidījumā “Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500” (Latvijas Radio) sarunā par grāmatām latgaliešu rakstu valodā 19. gadsimta pirmajā pusē profesore sauc to par “augstas gudrības grāmatu” un velk paralēles ar teologa, mācītāja, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātāja Gotharda Frīdriha Stendera jeb Vecā Stendera “Augstas gudrības grāmatu no pasaules un dabas” ‒ abās rodami padomi dažādiem dzīves gadījumiem un vērojama zināšanu nozīmes izcelšana. Jezupa Macileviča “Pawujciejszona un wyssajdi sposobi diel' zemniku latwiszu” ir pamācība zemniekiem, kas sniedz praktiskus padomus ikdienai. Grāmatas ievadā autors jautā “Ko waiag da tam kab Ziemniki waratu jauki, wasaly un pryciejgi dzjiejwot?” (kas vajadzīgs zemniekam jaukai, veselīgai un laimīgai dzīvei).
RCB krājumā glabājas vācbaltu/poļu publicista, vēsturnieka, etnogrāfa, folklorista un izdevēja Gustava Manteifeļa (1832-1916) albuma “Terra Mariana. 1186-1888” faksimilizdevums ar zinātniskajiem komentāriem, kas tapis vērienīgā starptautiskā projektā Latvijas un Vatikāna institūciju sadarbībā (2007-2014).
19. gadsimta beigās Gustavs Manteifelis vienā eksemplārā sagatavoja Latgales baznīcu albumu „Terra Mariana”. Albums vēsta par kristīgās ticības izplatīšanos Latvijā un Igaunijā, kādreizējā Livonijā, ko mēdza saukt par Marijas zemi. Tas satur materiālus par Livonijas pilīm un pilsdrupām, baznīcām un kapakmeņiem, vēsturiskām personībām, dižciltīgu dzimtu ģerboņiem utt. Gustavs Manteifelis pārraudzīja albuma grafisko sagatavošanu un sniedza komentārus ilustrācijām.
1889. gadā šis izdevums kā dāvana tika pasniegts Romas pāvestam Leonam XIII. Mūsdienās pasaulē vienīgā oriģināla eksemplārs glabājas Vatikānā Apustuliskajā bibliotēkā.
RCB plauktos atrodami 20. gadsimta sākumā izdoto grāmatu faksimilizdevumi: Nikodema Rancana “Augliu dorzs” (1910) un “Lementars del mozim bārnim” (1923), Kārļa Mīlenbaha “Latviešu valodas vārdnīca” (1925) sējumi, tostarp ar valodnieka Jāņa Endzelīna papildinājumiem un labojumiem, Meikula Apeļa “Latgalīšu literaturas vēsture” (1933) u.c. Krājumā glabājas arī 20. gadsimta sākumā izdotie eksemplāri: Pētera Stroda “Pareizrakstības vordneica” (1933), mācību grāmatas “Saulīte : losomo gromota pamatskūlom”, novadnieku, literātu Jevģenija Kļošas un Jurija Tiņanova grāmatas u.c. Šie un daudzi citi izdevumi no 2. aprīļa trīs mēnešu garumā būs skatāmi izstādē “Senākais bibliotēkā” Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā 3. stāvā.
Aicinām ielūkoties!
