Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

Mēnesi pirms Raiņa 160. dzimšanas dienas Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā notika pasākums “Raiņa raksti”. 

Pasākumu ievadīja lasītavas vadītāja Anita Gaidule. Viņa aicināja aizdomāties, cik dažāds ir mūsu tautas dižgara veikums: bērnu dzeja, mīlestības dzeja, lugas, tulkojumi. Dzīves gaitas Raini vedušas dažādos ceļos: gan sūros izturības pārbaudījumos, gan slavas virsotnēs. Raiņa daiļrade mums katram kaut kādā veidā pieskārusies, kādu zīmi mūsu dzīvēs ierakstījusi, arī tad, ja mēs neesam zinājuši, ka, piemēram, dziesmai, ko dzirdam, Raiņa vārdi.

Turpinājumā noklausījāmies stāstu par Raiņa dzīves ceļu. Un tad jau visi klātesošie tika aicināti dalīties stāstos par to, kas katram ir Rainis, kādi priekšstati kādreiz bijuši par mūsu tautas dzejnieku, kā tie mainījušies. Daudzi atzina, ka pirmā saskare ar Raiņa literāro darbību bijusi skolas gados, kad vajadzēja lasīt, analizēt dzeju. Tika vairākkārt piesaukta luga “Zelta zirgs”. Izskanēja fakti par to, ka Rainis ir pirmais Latvijas dzejnieks, kurš apzināti strādāja pie tā, lai viņa darbi būtu klasiskajās lirikas formās, kas pasaulē jau pastāvēja kopš Homēra laikiem. Par to, ka Rainis bija latviešu literārās valodas, kultūras un nacionālās identitātes mērķtiecīgs veidotājs, latviskās pašapziņas stiprinātājs, viens no ietekmīgākajiem nacionālā valstiskuma idejas paudējiem latviešu literatūrā un publicistikā. Par to, ka Rainis bija meklētājs, kas nevairījās no dzīves pretrunām, problēmām, šaubām un patiesību pārbaudes. Viņam augstākā autoritāte allaž bija paša sirdsapziņa un pārliecība. Jā, katru mūsu tautas dzejnieka dzīves faktu var traktēt dažādi. Kāds izvēlas nievu un skandāla pieskaņu, jo šodien sabiedrība pieļauj – ar negācijām var ātrāk saņemt uzmanību un nopelnīt finansiāli. Tomēr ir patiesība, kurā šobrīd mēs visi dzīvojam - ŠODIEN MUMS IR SAVA VALSTS! Tas ir arī Raiņa veikums – pats Rainis par savu mūža nopelnu uzskata to, ka viņš pārliecināja latviešu strādnieku: “Mums vajag savu valsti!”. Latvijas demokrātijā viņš uzņēmās nepateicīgo starpnieka misiju starp pilsonību un strādniecību. Tieši tādēļ viņu tik bieži nesaprata un negribēja saprast. Tieši tamdēļ viņš saņēma tik daudz rūgtu pārmetumu un nievu. BET ŠODIEN MUMS IR SAVA VALSTS!

Pasākumā biedrības “Latgales ūdensroze” literāti lasīja veltījumus Rainim, Rikavas jauno literātu kopas “Dzejas garša” dalībnieku izpildījumā skanēja dzeja ar Raiņa jaunvārdiem. Nākamā pasākuma aktivitāte ietvēra gan vēsturi, gan radošo darbu veidošanu. Pasākuma dalībnieki izlozēja lapiņas, kurās bija ierakstīti Raiņa dzīves un daiļrades fakti. Par izlozēto faktu varēja rakstīt pārdomas, komentārus un dzejas rindas. Par Raiņa laiku Izglītības ministra amatā radās šādas rindas: “Nepateicīgs darbs tev rokās, zākā visi, kam nav slinkums, visiem sūdzību pilna mute, trūkst šis un trūkst tas, radi no nekā, tu taču dzejnieks! Visu tu dari ne tā, kā mēs ceram, kāpēc vēl nav piena upes ķīseļa krastos?” Vētrainas emocijas (tieši pasākuma jaunāko dalībnieku vidū) izsauca fakts par Raiņa mīlestību pret Olgu Kliģeri: “Precēts, vecs… Fui! Kas tā dara?” Savukārt Ieva Puzirevska, faktā par dzejnieka laulību ar Aspaziju, saskatīja sava veida radošo cietumu un rakstīja:

”Mīla cietumā tapa svēta -

Mūžības gaisma.

Vēl tikai balts sākums...

Mīkla.

Vai nākotnē jutīs tēvzemes elpu?

Pleskava. Slobodska. Tagadne.

Dvēseles, dzimtenes jūtas.”

Ieva Trimalniece dalījās pārdomās par Raiņa spēju smalki just, rakstot sirsnīgus bērnu dzejoļus. Viņa piesauca vārdus, ko Rainis teicis 1896.gadā: “Nākotnes dzejniekam vajadzēs būt daudz smalkākam par tagadējo, viņam vajadzēs dod pusjūtas, gluži smalkas izjūtas, un turklāt sevi pašu un citus smalkāk un patstāvīgāk novērot nekā tagad. Jaunais dzejnieks dzejā izteiks to, ko līdz šim spēj izteikt mūzika un glezniecība skaņās un krāsās.”

Pasākuma izskaņā klātesošie atklāja, kas ir tas, kas par Raiņa dzīvi, daiļradi no pasākumā dzirdētā visvairāk paliks atmiņā. Secinājām, ka katrā dzīves posmā mums ir cits Rainis. Jaunībā mūs uzrunā mīlestības dzeja, briedumā varbūt lasām Raiņa tulkoto “Faustu”. Kas vēl dzīvos pasākuma apmeklētāju atmiņā? Tas, ka Rainis ir tik liels, ka mēs katrs atbilstoši savai dzīves uztverei pieskaramies tikai mazai maliņai no lielā lieluma. Tas, ka mūsu tautas dižgaram dzīve bijusi bagāta un arī noslēpumiem pilna. Nācis no Latgales, bet pieder visai Latvijai – patiess dārgakmens. Atmiņā paliks tas, ka Raiņa pirmajam dzejolim “Dienas Lapā” bija ielikts nepareizs paraksts - J. Reinis. Atmiņā paliks tas, ka Rainis bija cilvēks, kurš tvēra visas iespējas, ka vesels dzejas krājums veltīts citai sievietei (nevis Aspazijai)… Tieši šis fakts kādu tagad mudina iepazīt  konkrēto liriku. Mudinājums izlasīt Armanda Pučes grāmatu “Ar baltiem cimdiem” - arī pasākuma pievienotā vērtība. Un vienotā atziņa – Latvijai ir savs ģēnijs, ar kuru jālepojas. Esam ieskandinājuši lielo jubileju siltā un sirsnīgā atmosfērā. Esam centušies noaust sev saprotamus Raiņa rakstus, jo dzīvot savā zemē un zināt savas zemes vērtības ir cilvēka gods.

Iveta Dimzule,

literātu kopas “Latgales Ūdensroze” autore

 

 

Pasākumā izskanējušie dzejoļi:

 

Raiņa gara spēks tautai

Kur saule ceļas pāri laukiem,

tur Rainis vārdus dzejā kaļ.

Gara spēks no zemes

smaržas lauž

Jasmuiža.

Latgales plašie lauki dzied

kā tautas sirds, kas nepiekūst.

Un mīlestība pļavās zied,

ko neviena vētra nesalauzīs.

Arvīds Gļauda/ dzejolis uzrakstīts pasākumam

 

Klasika

Eh, Rainis, Aspazija sveši, tāli.

Vien skolas gados kāds

dzejolis pazibēja grāmatu lapās,

sveši, tāli arī tagad.

Rainis - gara tēvs,

Kopoto rakstu karalis.

Aspazija bez Raiņa nav nekas,

tāpat kā Rainis bez Aspazijas.

Arvīds Gļauda/ dzejolis uzrakstīts pasākumā

 

Rainim 160

Jubileju ielīksmot

Ātri visi steidz.

Nāk un kopā izzina,

Izcilnieku sveic,

Straumēm labus vārdus teic.

Politiķis īstens biji,

Latviju no pelniem cēli,

Izglītību stiprināji.

Esmi Rainī vilināji -

Kaķus šādi godināji.

Šaisaulē Latves tēlu

Ārkārtīgi gaismā cēli.

Nācis biji tautai kalpot -

Steidzi līdzēt nedomājot!

Ieva Puzirevska/ dzejolis uzrakstīts šim pasākumam

 

Atbrīvot

Atbrīvots vakars, tu ieelpo gaisu.

Tu esi brīvs un ir vakars.

Ar savādu noskaņu,.

Zilganā vakarā, tu esi piedzimis atkal no jauna.

Kristīne Gļauda/ dzejolis tapa pasākuma laikā/

 

Rainim – 160!

Rasa mīl ziedus,

Bet salna tos kož.

Saule mīl zemi,

Jo Dievs vienmēr možs.

Zelta zirgs vienmēr

Kalna galā stāvēs.

Jasmuižā vienmēr

Dzeju slavēs.

Kristīne Gļauda/ dzejolis uzrakstīts kā veltījums pirms pasākuma/