Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
2021. gada 26. janvārī aprit 100 gadi kopš Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure. Pēc miera sarunām ar Vāciju un Krieviju, kā arī pēc Baltās kustības sagrāves Krievijas Pilsoņu karā un Antantes Augstākās padomes vienbalsīga lēmuma Parīzē 1921. gada 26. janvārī Latvija tika atzīta par neatkarīgu valsti.
Bibliotēkas krājumā ir plašs Latvijas vēstures grāmatu klāsts. Daudzās no tām ir rakstīts arī par šo zīmīgo notikumu. Šis process iesākās līdz ar valsts dibināšanu 1918. gadā. Ejot valsts starptautiskās atzīšanas ceļu, bija gan vilšanās, gan panākumi, un kopumā tas nebija tik vienkāršs.
1920.–1921. gados, sabrūkot trijām impērijām un izveidojoties jaunām valstīm, Eiropā iestājās ilgi gaidītais miers. Starp šīm valstīm bija arī Latvija, kas savu brīvību un neatkarību izcīnīja no divām impērijām, izveidojot vienu no tā laika progresīvākajām valstīm, kur vēlēšanu tiesības tika piešķirtas arī sievietēm. Vai šodien mēs varam apgalvot, ka Latvija atrodas starp progresīvākajām valstīm? Šis jautājums lai paliek neatbildēts.
Tālajā 1921. gadā, kā lasāms tā laikā presē, neiztika arī bez ikdienas ainu un kultūras dzīves atspoguļojuma, kā arī aktuālo problēmu risināšanas. Kā interesanta nianse ir izceļama latgaliskās kultūras aktīva rosība, to redzam tā laika vietējā presē. Vairāk skatieties digitalizētajā periodikā šeit.
Z. Meierovics 2021. gada 18. februārī Satversmes sapulces sēdē teica: “Mēs esam panākuši de iure atzīšanu bez kaut kādām klauzulām un varam tagad savu nākamību veidot kā pilntiesīga valsts, kā mūsu intereses to vislabāk prasa.”
Kā mēs katrs šodien veidojam savu ikdienu? Kādu mantojumu plānojam atstāt nākamajām paaudzēm? Uz šiem jautājumiem katram vajadzētu rast atbildi, īpaši šajā globālo izaicinājumu laikā, kas tā vien rosina kā Latvijas sabiedrību, tā arī starptautisko kopienu uz proaktīvām rīcībām, sadarbību, pieņemšanu, savstarpējo saprati, cieņu… un tā tālāk.
Latvijai un mūsu sabiedrībai esot starp pasaules attīstītāko valstu kopienām, arī turpmāk jābūt kā ceļa radītājam pārējai pasaulei un jāturpina pašpilnveides process, neaizmirstot par globālo atbildību – mūsu kopējo.
Kā reiz teica bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga, “mēs esam diženi, mēs esam vareni!” Ar šādu pārliecību darbojas daudzi Latvijas diplomāti ārzemēs, uzsverot mūsu tautas daudzos sasniegumus kultūrā, sportā, zinātnē un citās jomās, mūsu sabiedrības un valsts milzīgo pienesumu kopējā pasaules telpā. Domājam pozitīvi, runājam un rīkojamies atbildīgi, lai Latvija top kā gaismas pils mums katram un nākamībai!
Aicinām lūkot preses izdevumus Periodika.lv, kā arī rezervēt grāmatas par Latvijas vēsturi bibliotēkas e-katalogā, atceroties senču milzīgo sniegumu brīvības nodrošināšanā.
