Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
Piektdien, 20. jūnijā, Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā norisinājās projekta “Bibliotēku tilti: trešo valstu valstspiederīgo integrācijas un iekļaušanas veicināšana Eiropā, izmantojot bibliotēkas un vietējās partnerības” sanāksme, kurā piedalījās Rēzeknes Centrālās bibliotēkas un filiālbibliotēku pārstāvji, lai kopīgi pārrunātu projekta aktualitātes un integrācijas stratēģijas izstrādi trešo valstu valstspiederīgo iekļaušanai vietējās kopienās.
Rēzeknes Centrālā bibliotēka ir viena no 10 Latvijas bibliotēkām, kas projektā iesaistījusies, pateicoties līdzšinējam darbam integrācijas jomā. Projekts tiek īstenots 2024.–2026. gadā ar Eiropas Savienības atbalstu, un tajā iesaistīti partneri no piecām valstīm (Polija, Rumānija, Itālija, Francija, Latvija).
Tikšanās notika draudzīgā un radošā gaisotnē un pulcēja bibliotekārus, kuri ikdienā saskaras ar sabiedrības dažādību. Sanāksmes laikā dalībnieki iepazinās ar projekta gaitu un aktualitātēm, līdzšinējo situāciju Rēzeknē saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo vajadzībām un pieredzi. Tika prezentēta vietējās diagnostikas analīze, kas atklāja būtiskākos izaicinājumus, ar kuriem saskaras cilvēki ar migrācijas pieredzi, piemēram, valodas barjeru, nodarbinātības ierobežojumus un sociālās atstumtības risku.
Sanāksmes otrajā daļā dalībnieki aktīvi iesaistījās grupu darbā, kurā tika iztirzāti praktiski un ikdienā svarīgi jautājumi: kādas ir bibliotekāru personīgās pieredzes darbā ar pilsoņiem ar migrācijas pieredzi, kā uzlabot informācijas pieejamību par bibliotēkas pakalpojumiem, kādi tieši pakalpojumi tiek visbiežāk izmantoti pilsoņu ar migrācijas pieredzi vajadzībām, kādi kultūras vai izglītojošie pasākumi vislabāk atbalsta integrāciju un kādi ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem saskaramies u.c.
Dalībnieki aktīvi dalījās pieredzē un atziņās par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras ikdienas darbā ar migrantiem, kā arī iespējamajiem risinājumiem, piemēram, tika uzsvērta nepieciešamība apgūt un efektīvāk izmantot tulkošanas rīkus, lai uzlabotu savstarpējo saziņu un mazinātu valodas barjeras. Tāpat tika apspriestas idejas par kultūras iepazīšanas pasākumu organizēšanu, kas palīdzētu cilvēkiem ar migrācijas pieredzi labāk izprast vietējo sabiedrību un veicinātu savstarpēju sapratni. Dalībnieki atklāti dalījās arī ar pieredzi sarežģītās situācijās, piemēram, tika apspriests jautājums par robežu noteikšanu starp empātiju un personīgās labklājības saglabāšanu – kā sniegt atbalstu, nekaitējot pašam sev. Apspriesti arī dziļāki jautājumi, piemēram, ko mēs saprotam ar integrāciju, kādos gadījumos tā ir nepieciešama un kā integrācijas process mainās, ņemot vērā personas individuālos apstākļus. Diskusijas bija atklātas un balstītas reālā pieredzē, ļaujot ne tikai formulēt stratēģiskus virzienus, bet arī veidot kopēju izpratni par bibliotekāra lomu mūsdienu sabiedrībā.
Sanāksme kalpoja kā nozīmīgs solis sadarbībā un zināšanu apmaiņā, un radīja sajūtu, ka kopīgi iespējams panākt pozitīvas pārmaiņas vietējā līmenī. Tuvākajā laikā turpināsies darbs pie stratēģijas izstrādes, un sanāksmē gūtais kalpos kā iedvesmas un ideju avots turpmākajām pārmaiņām.
