Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
Maijs Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā ir atnācis ar 35 jaunām grāmatām. Ielūkosimies dažās no tām!
Eleinas Kārnijas Gibsones „Izproti savas ģimenes sistēmu” var uzskatīt par ceļvedi ģimenes attiecību modeļu atšifrēšanai. Grāmata uzrakstīta vienkāršā, saprotamā valodā, ar piemēriem un uzvedinošiem jautājumiem pašizpētei, kas palīdzēs atmest vecos ģimenes stāstus, vēstījumus, mītus, noslēpumus, rituālus un izveidot nobriedušākus attiecību modeļus. Atšķirībā no tradicionālās psihoanalītiskās teorijas, ģimenes sistēmu teorija koncentrējas nevis uz atsevišķu indivīdu psihi, bet ģimenes locekļu savstarpējo dinamiku un ietver visu ģimeni cauri laikiem un paaudzēm, tajā skaitā paplašināto ģimeni – vecvecākus, tantes, tēvočus, brāļus un māsas, brālēnus un māsīcas.
19. gadsimtā daudzi zinātnieki, rakstnieki, mākslinieki un filozofi, pētot prātu, nebaidījās eksperimentēt paši ar sevi, lietojot narkotikas. Maika Džeja grāmata „Psihonauti. Narkotikas un modernais prāts” atklāj šo maz zināmo intelektuālo tradīciju – laiku, kad apziņas izpēte bija cieši saistīta ar personiskiem eksperimentiem. Tajā lasāms gan par Zigmunda Freida pētījumiem ar kokaīnu, gan Viljama Džeimsa pieredzi ar dislāpekļa oksīdu. Mūsdienās agrīno psihonautu eksperimenti sniedz ieskatu norisēs, cik būtiski psihotropo vielu lietošana ietekmējusi Rietumu medicīnu, farmakoloģiju, neirozinātnes, filozofiju un kultūru.
Indras Čeksteres pētījums „Maize latviešu dzīvē un tradīcijās” veltīts latviešu tradicionālajai rudzu maizei, kas ir neatņemama latviešu materiālā un garīgā kultūras mantojuma daļa, saistīta ar tautas identitāti un ir nozīmīgs tās simbols. Šeit sniegts padziļināts ieskats baltu un somugru kultūru saskarsmēs un savstarpējās ietekmēs, lībiešu un latviešu materiālajā un garīgajā mantojumā. Aprakstos par tradicionālo maizes cepšanu, darbarīkiem, materiāliem un paņēmieniem izmantoti dažādi avoti – vārdnīcas, tēvreižu teksti, lūgšanas, tautas ticējumi, buramvārdi, paražu apraksti, atmiņu pieraksti. Interesentiem būs noderīgi pielikumi ar maizes cepšanas receptēm. Grāmata būs lielisks izziņas avots ikvienam, kuru saista etnogrāfija, folklora, kulinārais mantojums un Baltijas reģiona kultūru krustpunkti.
Ginta Apala „Latvija svešā varā: īsa okupācijas vēsture” sniedz kodolīgu, faktos balstītu informāciju par politiskajām un sociālajām norisēm. Tas ir arī kompakts pārskats par 20. gadsimta Latvijas okupācijām un to sekām. Tas aptver laika posmu no suverenitātes zaudēšanas 1940. gadā, padomju un nacistu režīmus, līdz neatkarības atjaunošanai 1991. gadā, analizējot totalitārisma ietekmi.
Pie lasītājiem nonākusi arī jaunā „Latvijas Sarkanā grāmata”. Grāmata aptver 1 069 sugas un ir sadalīta sešos sējumos: sēnes, ķērpji un gļotsēnes; sūnas un mieturaļģes; vaskulārie augi; bezmugurkaulnieki; zivis, abinieki, rāpuļi un zīdītāji; putni. Šī grāmata būs vērtīgs resurss gan dabas ekspertiem, gan ikvienam, kam rūp Latvijas daba.
Māras Briedes debijas stāstu krājumā „Paciņa. Stāsti” iekļauti desmit apjoma, stila, vides ziņā atšķirīgi stāsti, kas lasāmi gan saistīti, gan katrs par sevi, liekot lasītājam aizdomāties par dažādu cilvēku dzīvju līdzāspastāvēšanu un kopā savīšanos. Ikvienam grāmatas varonim ir savs pasaules redzējums un rīcības motīvi, kas citiem var nebūt īsti izprotami. Dažbrīd stāstos absurdas situācijas, kas smeltas no reālās dzīves, mijas ar autores fantāzijas radītu ironiju un farsu. Stāstu darbība norit gan mūsdienās, gan mileniāļu bērnībā un pusaudžu gados. Autore atklāj, ka savos stāstos viņai patīk izcelt ikdienas sīkumus, jo saskata tajos gan klusu humoru, gan cilvēka patieso dabu.
Šogad dienasgaismu ieraudzīja divas Lindas Mūrnieces grāmatas. Viena nonāca pie mūsu lasītājiem jau aprīlī, bet nu tai blakus ierindojās „Pastkartes no Salnēniem”, kas vēsta par viņas lauku saimniekošanas pieredzi. Nav viegli cilvēkam no pilsētas un atbildīgas karjeras aiziet uz laukiem un daudz ko mācīties no jauna neierastā vidē. Grāmatā jūs uzzināsiet, kā ar iepriekšējās saimnieces Sandras svētību un jaunās saimnieces lielo atbildību pret šo uzticēto godu no tukšas vietas ir radīta sava republika.
Vēsturisko mīlas romānu cienītājus iepriecinās Rīsas Boenas „Venēcijas skiču burtnīca”, kas aizvedīs uz romantisko Venēciju, kur savijas pagātne un tagadne, atklājot sen glabātus noslēpumus. Taču neceriet, ka šis būs pārsaldināts mīlas stāsts ar sārtu rožlapiņu noklātu ceļu līdz altārim, nebūt nē! Grāmatā sižeta notikumi risinās gan pagātnē, gan mūsdienās, stāsts ir aizkustinošs, interesants, un pārdzīvojumu, kam līdzi just, protams, arī netrūkst.
Emocionāli piesātinātā kanādiešu rakstnieces Amandas Pītersas ģimenes drāma „Ogu lasītāji”, kas saņēmusi plašu atzinību visā pasaulē, neatstās vienaldzīgus arī mūsu lasītājus. Šis romāns aizķer sirdi jau no pirmajām lapaspusēm, tas ir emocionāls un aizkustinošs, piesātināts ar dabas un ģimenes tuvuma sajūtu, pilns noslēpumu un atklājumu. Galvenais notikums ir mazās Rūtijas pazušana ogu lasīšanas sezonas laikā, un šis noslēpums gadiem ilgi paliek kā neatbildēts jautājums, kas vajā gan ģimeni, gan visu kopienu. Vienas ģimenes lielākās sāpes, otras – tumšākais noslēpums. Kas notiks, kad atklāsies patiesība? Pagātne un tagadne savijas kopā, atklājot dziļas sāpes, identitātes meklējumus un cerību, kas nekad nepazūd.
Kristīnes Jučkovičas stāstu krājumā „Viņa nāk” iekļauts prologs un 19 stāsti, atainojot sievietes dzīvi no bērnības līdz nāvei caur visdažādākajām attiecību šķautnēm – meitas attiecības ar vecākiem, brāļiem un māsām atklāj gan veselīgu, gan disfunkcionālu ģimeņu rakstus. Pati autore savā Facebook kontā raksta: „Galvenajā lomā ir „viņa” – dažnedažādos vecumposmos, sociālās pozīcijās un emocionālās situācijās. Viņa, kura mīl, nīst, tiecas būt pati sev noteicēja, viņa, kura plūst, šaubās un rīkojas. Viņa - tu, viņa – es.”
Laura Gundara „Zāģē nost” ir neparasta grāmata formas un vēstījuma veida ziņā. Detektīva elementi tajā cieši sapludināti arī ar mīlasstāstu un mūsu vēstures stāstu, un, lai arī grāmata it kā rakstīta vieglā intonācijā, pat sadzīviskā leksikā, tā sevī ietver daudz nopietnu pārdomu par mākslu, dzīvi un cilvēcību. Tajā skarti arī tādi jautājumi kā cilvēku divkosīgā daba, kad publiski sakām vienu – kā pieprasa tā sauktais pareizais viedoklis, bet patiesībā domājam ko citu. Apskatīts arī tas, pie kā noved ģimeņu klusēšana par jūtīgām un neērtām tēmām, arī mūsu tautai raksturīgā iztapība, pakļāvība, pasivitāte. Bet „zāģē nost” varētu simbolizēt arī aicinājumu ikvienam no mums – atbrīvoties no savā dzīvē nevērtīgā, tukšā un liekā, dzīvot patiešām pilnasinīgi un pa īstam.
Rēzeknes Centrālās bibliotēkas krājumu papildinās vairākas grāmatas detektīvžanrā: meistarīgā zviedru rakstnieka Matiasa Edvardsona romāns „Apsoli klusēt", amerikāņu detektīvprozas autora Lī Goldberga „Kaliko”, savukārt angļu detektīvus šoreiz pārstāv Annas Klīvsas „Dziednieki” un Agatas Kristi „Un tad vairs nebija neviens”.
Laipni gaidām bibliotēkā!
