Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
No 2020. gada 1. līdz 16. jūnijam Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā ir skatāma izstāde “Rēzeknes tilti laiku lokos”. Izstādes tapšanā izmantoti bibliotēkas apkopotie novadpētniecības materiāli – publikācijas no preses, grāmatām, senās atklātnes, Rēzeknes tiltu fotogrāfijas.
Rēzekne ir izvietojusies gleznainās 116 kilometrus garās Rēzeknes upes kratos. Upe gadsimtiem cauri nesusi Rāznas ūdeņus uz Lubānu. Mūsdienās Rēzekne harmoniski attīstās upes abos krastos. Tomēr tā nebija vienmēr. Paceļosim pagātnē un ieskatīsimies Rēzeknes tiltu vēsturē!
Kādreiz pilsētas attīstība lielākoties notika upes kreisajā krastā. Lai pārvietotos upes otrajā krastā, agrāk vietējie iedzīvotāji būvēja koka laipas, ko pavasara palu ūdens un rudens lietavas izpostīja, tādējādi tās ik gadu bija jāatjauno. Diemžēl līdz mūsdienām laipas nav saglabājušās, par tām liecina vien senās fotogrāfijas un atklātnes. Novadpētnieka Vladimira Nikonova sastādītajā atklātņu komplektā “Rēzekne senajās atklātnēs”, pilsētas vēstures pētnieka Aleksandra Grodzicka grāmatā “Режица – городок провинциальный” un arī internetvietnē www.zudusilatvija.lv redzam attēlus, kur ļaudis no viena Rēzeknes upes krasta uz otru pārvietojas pa koka laipām.
Krietni vēlāk upes krasti tika izmantoti saimnieciskām vajadzībām: tajos uzņēmīgi ļaudis cēla dambjus un ūdens dzirnavas. Pilsētas teritorijā bijušas vairākas dzirnavas, bet līdz mūsdienām saglabājušies vien to nosaukumi – Jupatovkas un Leščinska dzirnavas. Pie dzirnavām tika būvēti arī tilti, kas atviegloja cilvēku pārvietošanos un kravu pārvešanu. Leščinska dzirnavas tika uzbūvētas 1858. gadā. 1901. gadā tās tika aprīkotas ar tolaik ļoti modernu ūdens turbīnu. 20. gadsimta 20. gadu beigās virs dzirnavu aizsprosta tika izveidots koka tilts. Vairākas tilta fotogrāfijas atrodamas V. Nikonova sastādītajā albumā “Senā Rēzekne fotogrāfijās”. Arī atklātņu komplektā “Rēzekne senajās atklātnēs” redzamas Leščinska un Jupatovkas dzirnavas 20. gadsimta sākumā.
Kā vēsta vēsturiskie fakti, pirmais Rēzeknes tilts veda uz pili. To var redzēt senajās litogrāfijās, bet pats skaistākais bija dzelzceļa tilts pāri Pēterburgas – Varšavas dzelzceļa līnijai, kas tika uzcelts 1899. gadā pēc inženiera S. Kerbedza projekta. Diemžēl 1944. gadā tas tika saspridzināts, taču 1947. gadā tika atkal atjaunots. Tiltam ir arkveida laiduma konstrukcija ar režģotām metāla kāpnēm un augšējo brauktuvi. Dzelzceļa tilts ir viens no Rēzeknes tiltiem pār upi, kas līdz mūsdienām saglabājis savu sākotnējo veidolu.
Senās fotogrāfijas vēsta, ka 20. gadsimta sākumā Rēzeknes galvenajā ielā uzbūvēts koka tilts ar nosaukumiem “Šosejas tilts” (1906), “Lielais tilts” (1916). 1927. gadā tika atklāts jauns betona tilts ar lokveida konstrukciju. Vecākie pilsētnieki atceras faktu, kā pārgalvīgi motociklisti braukuši pa tilta lokiem. Skaistais loku tilts 1941. gadā tika uzspridzināts. Pēckara gados tas tika atjaunots. Pēdējā tilta restaurācija notika no 2011. līdz 2013. gadam. Pašlaik Atbrīvošanas alejas tilta margās redzami bareljefi ar gadskaitļiem un Rēzeknes pilsētas vēsturiskajiem nosaukumiem.
Rēzeknē ir vairāki tilti pār upi gan transportam, gan gājējiem. Tie savieno upes krastus bijušā Aušanas ceha, Jupatovkas rajonā, Nikodema Rancāna, Krasta, Baznīcas ielā un Atbrīvošanas alejā.
Rēzeknes Centrālā bibliotēka aicina iepazīties ar izstādi un šī gada 19. jūnijā piedalīties nelielā novadpētniecības ekspedīcijā “Rēzeknes tilti laiku lokos”. Tas būs izzinošs pārgājiens gar Rēzeknes gleznaino upes krastu, kur varēs iepazīties ar tiltiem, kas ved pār upi, izzināt to vēsturi, apskatīt senās fotogrāfijas. Tā būs lieliska iespēja, esot dabā, gūt jaunas zināšanas par savas pilsētas vēsturi. Tiekamies pie Rēzeknes Centrālās bibliotēkas 19. jūnijā plkst. 13.00! Ekspedīcijas maršruts: Dzelzceļa tilts – tilti pie Latgales vēstniecības “Gors”, Atbrīvošanas alejas tilts, Dārzu ielas tilts, Leščinska tilts, Slimnīcas tilts, Jupatovkas tilts, tilts pie bijušā aušanas ceha. Laipni lūgti! Tālrunis uzziņām: 26758451.
Noderīgas saites
