Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

2025. gada 7.oktobrī Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā tika atklāta Jekaterinas Smolickas fotoizstāde “Laikmeti caur logu”. 

Izstāde aicina doties simboliskā ceļojumā pa Latvijas pamestajām vietām – skolām, muižām, mājām, baznīcām un citām celtnēm, kas zaudējušas savu sākotnējo nozīmi, tomēr joprojām glabā īpašu pagātnes elpu.

Atklāšanas pasākuma laikā autore dalījās stāstos par izstādes tapšanu vairāku gadu garumā un atklāja aizraujošus, nereti arī bīstamus piedzīvojumus, kas saistīti ar pamestu vietu fotografēšanu. Noslēgumā Jekaterina izveda apmeklētājus cauri ekspozīcijai, katram attēlam veltot dažus teikumus un atklājot interesantus faktus par fotografētajiem objektiem. 

Interese par pamestajām vietām Jekaterinai aizsākās pirms vairākiem gadiem. Viņa vienmēr ir mīlējusi ceļot un atklāt jaunas vietas. Sākumā uzmanības centrā bija dažādi interesanti objekti, taču, pateicoties digitālajai videi, viņa uzzināja, kādi dārgumi slēpjas Latvijas laukos – mežu vidū, krūmājos vai gar ceļmalām. 

Sākot izstrādāt maršrutus, autore pakāpeniski pievērsās tieši pamestajiem objektiem, un ar laiku tas pārvērtās aizraujošā vaļaspriekā. Pamestās vietas cilvēkos raisa dažādas emocijas – skumjas, nostalģiju, reizēm arī dusmas par to, ka nav saglabāts kultūrvēsturiskais mantojums. Taču Jekaterina uz tām raugās filozofiski – viņa saskata tajās ne tikai zūdošā skaistumu, bet arī katra objekta vietu mūsu kopīgajā vēstures stāstā.

Ceļojumu laikā tika pētītas ēkas, kurās laiks, šķiet, apstājies – sabrukuši jumti, slēgtas durvis, telpas, kas glabā pagātnes nospiedumus. Dažkārt tikai vēlāk, pārlūkojot fotogrāfijas, izdevies ieraudzīt unikālas arhitektūras detaļas, piemēram, eņģeļa seju uz kādas senas freskas. Šajās vietās bieži saglabājušās pēdas no agrākās dzīves – virtuves trauki, veci priekšmeti, pat pelējuma raksti uz sienām. Tie rada sajūtu, ka laiks ir apstājies, un rosina pārdomas par aizgājušajiem gadiem. Viens no spilgtākajiem piemēriem – pamesta skola, par kuru zina tikai retais. Ienākot tās telpās, rodas iespaids, ka skolēni klases pametuši vien pirms dažām minūtēm. 

Kādas ekspedīcijas laikā, meklējot pamestu bērnudārzu, ceļotāji nejauši atklāja veselu automašīnu lauku – desmitiem senu automobīļu, kurus īpašnieks bija kolekcionējis vairāk nekā 20 gadus. Agrāk tur varēja ierasties ar ekskursiju, taču tagad automašīnas ir sarūsējušas un teritoriju sargā videokameras. 

Citā braucienā Jekaterina apmeklēja vecticībnieku baznīcu, kuras teritorijā joprojām dzīvo divas gados vecas sievietes – māte un meita. Pagalmā saglabājušies seni automobiļi, kas piešķir vietai īpašu noskaņu. Vēl viens ievērības cienīgs atradums – aptiekas punkts, kas datēts ar 1931. gadu. Tur joprojām saglabājušies senlaicīgi medikamenti, pīti grozi un kases aparāts – viss, lai gan klāts putekļiem, ir pārsteidzoši labā stāvoklī. Savukārt nesen ekspedīciju dalībnieki atrada vecu koka skolu, kas paslēpusies kartupeļu lauka vidū. Par tās eksistenci viņi uzzināja, pateicoties vietējo iedzīvotāju stāstiem.

Īpašu vietu autores atmiņās ieņem pirmā ekspedīcija, kuras laikā viens no dalībniekiem guva traumu, mēģinot iekļūt ēkā pa logu. Šis gadījums kalpojis kā atgādinājums par drošības pasākumu ievērošanas nozīmi. 

Starp emocionāli spēcīgākajiem objektiem ir arī kāda sena skola, kas tika nojaukta pirms vairākiem gadiem. Tur atrasti dažādi priekšmeti no dzīvokļiem, un arī skolēnu dienasgrāmatas, kas īpašas emocijas raisīja bijušajos skolēnos. Dažkārt pamestajās vietās izdevies atklāt arī retumus, piemēram, senus tekstus latgaliešu valodā. Tomēr autore nekad neko neņem līdzi – viss tiek atstāts neskarts, lai saglabātu vietas autentiskumu.

Šīs ekspedīcijas palīdz saglabāt atmiņu par pamestajiem objektiem un pievērst uzmanību to kultūrvēsturiskajai vērtībai – vietām, kur laiks, šķiet, ir apstājies uz visiem laikiem. Izstādē apskatāmi 30 autores īpaši nozīmīgi fotodarbi, kuri izvēlēti no plaša attēlu klāsta un uzņemti ar telefona kameru vairāku gadu garumā.

Sirsnīgi sveicam Jekaterinu Smolicku ar viņas pirmo personālizstādi, novēlām daudz jaunu radošu panākumu un pateicamies par iespēju redzēt šo aizkustinošo un filozofiski dziļo ekspozīciju Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā!

Izstāde būs apskatāma lasītavā līdz 31. oktobrim. Laipni aicināti!