Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     Šī gada 11. oktobrī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas direktore Marija Sproģe, direktores vietniece Marija Seršņova un vecākā bibliogrāfe Ruta Suseja piedalījās Starptautiskā konferencē „Su žodžiais, šiandien mūs kalboj tebkalbamais” („Vārdi kurus mēs šodien izrunājam”) Lietuvā.

 

 

     Par konferences norises vietu bija izraudzīta Lietuvas rietumdaļas gleznainās Žemaitijas pilsētiņa Skoda (Skuodas), kuru Latvijas robeža šķir vien divus kilometrus. Skodas rajons atrodas Klaipēdas apriņķa ziemeļos un robežojas ar Latviju. Daļu rajona teritorijas aizņem Žemaitijas nacionālais parks un Salantas reģionālais parks, kā arī deviņi rezervāti.

 

     Skodas nosaukums pirmo reizi minēts 1253. gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs un Kuršu bīskaps dalīja vietējo zemi. 1259. gadā netālu no Skodas notika kauja starp lietuviešiem (žemaišiem) un Livonijas karaspēku. 1291. gadā dokumentos minēta Skodas zeme, bet 1567. gadā – apdzīvota vieta Skoda. 1572.  gadā Jonas Hodkevičs paplašināja Skodas pilsētas robežas un ieguva Magdeburgas tiesības.

 

     Viena no skaistākajām un tūristu iecienītākajām rajona vietām ir pilsētiņa Mosēdis, kurā atrodas unikāls Akmens muzejs – parks ar vecām alejām, ūdensdzirnavām un ezeru.

 

 

     Astoņus kilometrus uz dienvidaustrumiem no Skodas ir Apoles dabas ainavu un vēsturiskais liegums. Tajā tiek aizsargāts dabasskatiem bagātais Rietumkursas pakalnu komplekss un Apoles pilskalns, kas ir Lietuvā vissenākās apdzīvotās vietas. Apole minēta Rimberta hronikā „Sv. Anskara dzīve”. Hronikā atrodamajās ziņās vēstīts par Zviedrijas karaļa Olafa karagājienu uz Kursas pilsētu Apoli 853. – 854. gadā. Gandrīz desmit gadus šajā pakalnā notiek starptautisks festivāls „Apole 854”, kurā tiek restaurētas seno cilšu cīņas un demonstrētas amatu prasmes.

 

     Tāpat kā citās Baltijas valstīs arī Lietuvā, Brastīču apgabala Poķes ciemā, atrodas valstī lielākais akmens – Poķes akmens (garums – 13,4 m, augstums – 3,6m , platums – 7,5 m, svars – 680 tonnas).

 

Konference „Su žodžiais, šiandien mūs kalboj tebkalbamais”

 

 

     Konference bija veltīta aktuāliem reģionālo valodu, izlokšņu un dialektu jautājumiem trijās valstīs: Latvijā (latgaliešu), Lietuvā (žemaišu) un Polijā (kašubu). Ziņojumos trīs valstu pārstāvji stāstīja par etnogrāfisko novadu vēsturi, tautām, kuras apdzīvo katru reģionu, kā arī par reģionālo valodu attīstību mūsdienās.

 

     Konferenci atklāja Lietuvas Seima deputāte Audrona Pitrenene un Skodas pašvaldības vadītāja vietniece Levute Stanjuvene. Šauļu universitātes prorektors Jozas Pabreža konfernces dalībniekiem atgādināja par zemaišu valodas vēsturisko attīstību un mūsdienu gramatikas noteikumiem.

 

     Dramaturgs un režisors, S. Daukantasa prēmijas laureāts Edmundas Untulis savā konferences ziņojumā stāstīja par Simonu Daukantasu, kurš „pirmais savos darbos sāka aprakstīt žemaišu tautas etniskās īpašības un kultūru. Lasot viņa darbus, žemaišu kultūra ir attīstījusies skarbā, gandrīz mistiskā Žemaitijas ainavā, tāpēc arī šejienes cilvēku raksturs, kas veidojies ne tika simtgadēm, bet tūkstošgadēm, ir ciets (noturīgs), nedaudz  rupjš, taču lepns, šejienes cilvēki prot turēt  doto vārdu, ir brīvību mīloši”.

 

  

 

     Par Latgali un latgaliešiem konferencē stāstīja Rēzeknes Centrālās bibliotēkas pārstāvji, kā arī līdzi atvestajā grāmatu izstādē bija aplūkojamas vairāk nekā 30 grāmatas (no bibliotēkas fondiem) latgaliešu valodā.

 

 

 

     Blakus latgaliešu grāmatu galdam bija izvietota izstāde ar grāmatām kašubu valodā (kaszëbsczi jãzëk). Kašubu valodu prot aptuveni 50 tūkstoši kašubu, kas galvenokārt dzīvo Pomožes vojevodistē Polijā. Kašubi no Puckas, ar kuriem tikāmies (socioloģijas doktore Eva Kovnacka, skolas direktore Elizabete Stebiora un padagoģe Izabella Scibecka), stāstīja par sevi un savām kopienām, kašubu organizācijām un pūlēm, kas tiek pieliktas, lai saglabātu savu dzimto valodu (šodien oficiāli sevi par kašubiem sauc 233 000 cilvēku).

 

     Trešajā grāmatu izstādē bija grāmatas žemaišu valodā. Žemaiši ir etniska grupa, kas apdzīvo Lietuvas rietumus un runā žemaišu dialektā. Novads, kurā dzīvo žemaiši, tiek dēvēts par Žemaitiju. Lietuviešu valodas dialekti atšķiras fonētiski, leksiski, morfoloģiski un sintaktiski, taču ir arī daudzas kopīgas pazīmes.

 

     Konferences dalībniekiem tika piedāvāta interesanta programma: iepazīšanās ekskursija pa pilsētu un tikšanās ar Skodas pašvaldības vadītājiem.

 

 

     Svinīgs un aizkustinošs brīdis bija  trīs karogu (Latgales, Žemaitijas un Kašubijas) uzvilkšana pie pašvaldības ēkas. Skodas bibliotēkas vadītājs Jonas Grušas izrādīja bibliotēku, kas pašlaik atrodas pagaidu telpās, jo tiek celta jauna. Nelielajā Skodas pilsētiņā, kuru apdzīvo 6 tūkstoši iedzīvotāju, bibliotēkas izvietošanai tiek būvēta jauna trīsstāvu ēka ar kopējo platību 2,5 tūkstoši kvadrātmetru. Vakarā konferences ciemiņus gaidīja tikšanās ar literārā konkursa uzvarētājiem, kuri raksta literārus sacerējumus žemaišu valodā.

 

     Konferenci organizēja un domubiedrus pie sevis pulcināja Skodas bibliotēkas direktors Jonas Grušas, kurš arī pats konferencē runāja par aktuāliem žemaišu valodas jautājumiem. Rēzeknes bibliotekāri atgriezās mājās ar jaunām idejām un jauniem draugiem. Pateicamies un ceram uz tālāku sadarbību ar lietuviešu kolēģiem!