Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     2017. gada 16. augustā Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītāju klubiņa “LASIS” dalībnieki tikās pasākumā “Latvijas valsts ideja latviešu rakstnieku darbos”.

 

     Tikšanās reizē tika apskatīts Andreja Pumpura eposs “Lāčplēsis”, Kārļa Skalbes publicistiskas darbu kopums “Mazās piezīmes”, Jāņa Akuratera “Dzejas” izlase, Raiņa dzejas izlase “Klusā grāmata”, Antas Rudzītes sastādītais krājums “Latviešu tautas dzīvesziņa”, dzejas almanahs “Rēzekne – 2016” un citu autoru darbi, kuros paustas dzimtenes mīlestības jūtas, gaidas, cerības un valsts nākotnes redzējumi.

 

     Rēzeknes CB lasītavas vadītāja A. Gaidule atklāja tikšanos ar stāstījumu par latviešu tautas neatkarības ideju A. Pumpura eposā “Lāčplēsis”, Raiņa un K. Skalbes agrīnajos dzejoļos, kā arī emigrācijā dzīvojošo latviešu literātu daiļradē, tādējādi radot auglīgu pamatu turpmākajai diskusijai. Tās laikā izskanēja jautājums: “Kāda bija  pirmā izlasītā grāmata ar kuru, Tev, saistās Latvijas valstiskuma ideja?” Atbildes bija dažādas.

 

     Tika izcelta E. Virzas “Straumēnos” aprakstītā latviskuma un valstiskuma ideja. Savukārt ilggadējais bibliotēkas apmeklētājs un aktīvais lasītāju klubiņa dalībnieks B. Kravaļs, daloties atmiņu stāstījumā par bērnībā piedzīvoto pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, prezentēja Antas Rudzītes sastādīto un trīsdesmitajos gados izdoto krājumu “Latviešu tautas dzīvesziņa”.

 

     Diskusija turpinājās, pārspriežot dažādu mūsdienu autoru darbus, tika uzdots vispārīgs jautājums: “Vai mūsdienu jauno dzejnieku paaudze vispār raksta par Latviju?” Šajā jautājumā lasītāju klubiņa dalībniekiem domas dalījās.

 

     Tikšanās noslēgumā dalībnieki iepazinās ar priekšlasījumu par “Latvijas neatkarības atjaunošanas ideju laikrakstā “Darba Karogs” 1991.-1992. g.”. Tajā tika uzsvērts tas, ka darbā aprakstītajā periodā, Latvijas valsts idejas nākotnes vīzija bija, un pašlaik ir, atkarīga no politikas veidotājiem valstī. Un ideja par valsti un valsts redzējumu nākotnē lielākajam sabiedrības vairumam daudzos dziļākos aspektos nesakrita ar izraudzīto oficiālo valsts un īpaši politiķu redzējumu. Šī nesakritība skaidrojama ar daudziem politiskiem notikumiem, kas skāra valsti 20. gs. un to joprojām pastāvošajām sekām mūsdienās.

 

     Neskatoties uz to, dažādu latviešu autoru dažādos darbos ideja par valsti iezīmējas skaidra. Latvijas valsts saistās ar cilvēku pašu, cilvēku, kura svarīga neatņemama daļa dziļi saistīta ar senču zemi, tās skaistumu. Apskatītajos latviešu literātu darbos atspoguļojas apraksti par bagātību, spēku, varenību, dziļu dzimtenes mīlestību, nerimstošu ticību labākai un gaišākai nākotnei un tā joprojām. Noslēdzot diskusiju, lasītāju klubiņa dalībnieki apstiprināja, ka ar valsti nākotnē VISS BŪS LABI!

 

     Noslēgumā piedāvājam iepazīties ar bibliotēkas darbinieku redzējumu par nākotnes valsti:

 

– Valstij vajadzētu būt tādai kā Pirmās brīvvalsts laikā, kā Ulmaņa laikos, kad vērtība bija zemei, laukiem un lielām ģimenēm (A. Gaidule).

 

– Es gribētu, lai bērniem un mazmazbērniem būtu ne tikai darbs, bet arī adekvāts atalgojums, kas ļautu labi dzīvot Latvijā un nebraukt prom (Z. Gorsvāne).

 

– Es redzu valsti, kas domā par cilvēkiem, kas tajā dzīvo. Es redzu cilvēkus, kas dzīvo šajā valstī. Šie cilvēki atšķiras no tiem, kas dzīvo Latvijā pašlaik? Viņi smaida, ir mierīgi un priecīgi, jo viņiem šeit nav no kā baidīties. Viņi ir pārliecināti par to, ka viņus neapliks ar augstiem nodokļiem, neizģērbs ar jaunu tarifu palīdzību, neizmetīs ārā no vienīgās mājas un nekad neuzskatīs par svešiniekiem savā dzimtenē. Viņi mīl savu zemi un lepojas ar savu valsti, bet valsts aizsargā viņus no visām nedienām. Viņiem nav jādodas uz citām zemēm, jo viņiem ir iespējas un nākotne tieši šeit, Latvijā. Un šie cilvēki veido ģimenes un audzina bērnus Latvijā.

 

     Nākotnes Latvijā pie varas ir cilvēki, kuri nes atbildību par savām darbībām, kuri saprot, ka viņiem nav tiesību uz kļūdām. Cilvēki rūpējas par zemi, kurā dzīvo (Z. Ruskule).

 

– Latviju saskatu vēl zaļāku. Asociācijas ar laukiem, ar jauniem lauksaimniekiem un jauniešiem, kas atgriezušies saimnieko savā dzimtajā pusē (L. Leiņa).

 

– Gribu ticēt un cerēt, ka nākotnē Latvija būs ekonomiski plaukstoša valsts. Ja mani bērni no Latvijas nebrauks projām darba un labākas dzīves meklējumos, viss būs kārtībā (R. Suseja).

 

–  Latviju – bagātu! Svarīgiem notikumiem pilnu (R. Elksne)!

 

– Latviju redzu kā garīgi spēcīgu, rāmu, pašpietiekamu, individuālu un radošu ļaužu sabiedrību. Kā zemi, kurā senču atmiņa iraid’. Kā zemi, kura plaukst un kurā Saule vienmēr spīd, ūdeņi remdē (A. Bondars)!

 

     Kādu, Tu, redzi Latviju nākotnē?