Poliskās rakstības laiki latgaliešu grāmatniecībā

Rēzeknes Centrālā bibliotēka 2026. gadā piedāvā trīs izzinošas lekcijas projektā “Latgaliešu grāmatniecības pēdas”, kurš tiek realizēts ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un biedrības “Latgales reģiona attīstības aģentūra” atbalstu.  Aicinām apmeklēt pirmo šī projekta lekciju “Poliskās rakstības laiki latgaliešu grāmatniecībā” 7. augustā plkst. 13.00 Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā (3. stāvā). Lekcijā profesore Dr. philol. Lidija Leikuma iepazīstinās ar 18.–19. gadsimta latgaliešu rakstību un grāmatniecību, skaidrojot poliskās rakstības īpatnības, valodas attīstību un nozīmīgākos darbus.

Profesore Dr. philol. Lidija Leikuma: “18. un gandrīz visā 19. gadsimtā latgaliski rakstītie darbi mūsdienu lasītājam liekas svešādi tajos lietotās grafikas un daudzu vairs nesaprotamo vārdu dēļ, tomēr to iepazīšana ir ļoti saistošs darbalauks. Vecās latgaliešu grāmatas un rokraksti ir mūsu senču mums atstātais mantojums, viņu gara un laicīgās dzīves  svarīgas liecības, gluži kā vecās pilis un baznīcas.

Latgaliešu vecās grāmatas un rokrakstus mazāk sagatavotam  lasītājam svešādus dara tā saucamā poliskā rakstība. Visā šeit aplūkojamā rakstniecības posmā iespieddarbos un rokrakstos  tikušas izmantotas poļu valodas grafēmas, no kā cauri gadsimtiem līdz mūsdienām atnācis paņēmiens līdzskaņus l un n nemīkstināt t. s. palatālajā pozīcijā (sal. naleleņš, bet naleleni). Tā to paredz un prasa visas latgaliešu gramatikas, bet kas izrādās par apgrūtinājumu pat izglītotiem Latgales kultūras darbiniekiem.

Aplūkojumam piedāvātais laiks latgaliešu valodā ienesis palielu daudzumu slāvismu, kas parādās līdz ar vajadzību izteikt abstraktus jēdzienus, bez kā nav iedomājami garīga satura teksti, tāpat – saimniecībā parādoties jauniem priekšmetiem un rīkiem, laukkopībā ienākot jauniem kultūraugiem u. tml., un tie nav nekāds latgaliešu valodas „zemāka līmeņa“ vai „valodas samaitātības“ rādītājs – valodā visam ir sava vieta.  

Referātā iecerēts klausītājus iepazīstināt ar vairākiem svarīgiem reliģiska satura iespieddarbiem (piem., „Evangelia toto anno“ (1753), „Nauka Chrestianska“ (1775), „Wyssa mocieyba katoliszka“ (1805)), ar pirmajām laicīga satura grāmatām (latgaliešu gramatikām (1810, 1817, 1853) un populārzinātniskiem izdevumiem, kā  J. Akeleviča „Eysa mociba“ (1832), J. Macileviča „Pawujciejszona“ (1850), G. Manteifeļa kalendāri), ar spilgtiem rokraksta literatūras paraugiem, īpaši A. Jūrdža darbiem, ar darbiem folkloristikā (C. Platere, E. Volteris, S. Uļanovska, P. Smeļters).”

Pasākumu bagātinās bibliotēkas sagatavotā pavadošā izstāde “Senākais bibliotēkā”, kurā  būs  skatāmi bibliotēkas krājuma senākie izdevumi, kā arī senāko un vērtīgāko Latgales literatūras piemēru faksimilizdevumi.

Ieeja pasākumā bez maksas. Pasākuma norise tiks fotografēta/ filmēta. Laipni gaidīt ikviens interesents!