15. oktobrī Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā notika trešā un noslēdzošā lekcija projektā “Lekciju cikls “Latgaliešu grāmatniecības pēdas”. Ar lekciju “Latgaliešu literatūra 21. gadsimtā autori, izdevēji, tendences” bibliotēkā ciemojās literāte, vēsturniece un redaktore Laura Melne.
Lekcijā Laura Melne iepazīstināja ar savu profesionālo darbību un sniedza ieskatu latgaliešu grāmatniecības attīstībā pēdējo 25 gadu laikā. Klausītāji uzzināja par latgaliešu valodā izdoto grāmatu skaitu un izdošanas tendencēm, tostarp to, ka visvairāk grāmatu šajā periodā izdotas 2021. gadā.
Liela uzmanība lekcijā tika pievērsta izdevējiem, kuri rūpējas par grāmatu izdošanu latgaliešu valodā. Tika izcelta Latgales Kultūras centra izdevniecība, kas ir lielākā latgaliešu grāmatu izdevēja. To dibinājis un vada Jānis Elksnis. Izdevniecības mērķis ir attīstīt latgaliešu literāro valodu un atbalstīt autorus, kuri raksta latgaliski vai par Latgali. Būtiska tās darbības daļa ir kultūrvēsturiskās un literārās gadagrāmatas “Tāvu zemes kalendars” un literatūras almanaha “Olūts” izdošana.
Tika pieminēta arī latgaliešu kultūras kustība “Volūda”, kas agrāk darbojās kā "Latgolys Studentu centrs". Kustība izdod grāmatas latgaliešu valodā, tādējādi veicinot latgaliešu valodas un kultūras saglabāšanu un attīstību. Tās izdevumu vidū ir Annas Rancānes dzejas krājums “Prīca i klusiešona”, Sandras Ūdres grāmata “Tīsys syla bolsi”, Jāņa Cibuļska un Viktora Cibuļska grāmata “Atmiņuos Latgolā / Latgalian memories” un citi izdevumi.
Tika stāstīts arī par “Valodu māja” – kultūrtelpu ar grāmatnīcu un valodniecības bibliotēku, kurā notiek dažādi pasākumi. Tā ir izdevusi arī grāmatas latgaliešu valodā, tostarp Juna Foses lugu “Kaids nūteikti atīs” (tulkojusi Jūlija Tumanovska), Ligijas Purinašas dzejprozas krājumu “Magnificat” un Marijas Dzeislas dzejoļu krājumu “Vysta smierts”.
Tika minēts arī par izdevniecību “Cymuss”, kas izdevusi, piemēram, Valentīna Lukaševiča esejas “Casnāgu maizeitis” un Ilzes Spergas stāstus “Dzeiveiba”. Savukārt biedrība “Hronologeja” laidusi klajā Ligijas Purinašas grāmatas “Sīvīte” un “Pierobežas”, kā arī citas, tādējādi papildinot latgaliešu literatūras klāstu ar jauniem darbiem.
Lekcijā izskanēja arī piemēri par latgaliešu literatūras izdevumiem lielajās izdevniecībās. Tostarp tika pieminēts Voldemāra Vogula dzejas krājums “Sirds bolss”, ko izdevusi izdevniecība “Zvaigzne ABC”, un Alda Bukša grāmata “Bruoli”, kas izdota apgādā “Dienas Grāmata”.
Lekcijā tika pievērsta uzmanība arī autoriem, kuri izvēlas savus darbus izdot pašu spēkiem. Lektore ieskicēja arī gaidāmos jaunumus latgaliešu grāmatniecībā.
Liela uzmanība lekcijā tika pievērsta arī autoriem, kuri raksta latgaliešu valodā, un viņu izdotajiem darbiem. Lektore iepazīstināja ar dažādu paaudžu literātiem, tostarp Oskaru Seikstu, Anneli Slišāni, Egitu Kancāni, Romonu Spaitānu, Antonu Stankeviču, Ingrīdu Tāraudu un daudziem citiem.
Īpaši interesanti bija uzzināt par latgaliešu literatūras saikni ar mūziku. Piemēram, Inetas Atpiles-Juganes dzeja izmantota mūzikā, Pētera Jurciņa dzejolis pārtapa dziesmā “Ar Reigys morali”, kuras mūzikas autors ir Sovvaļnīks un kurai tapis videoklips – pirmo reizi tā izskanēja 2021. gadā pasākumā “Pīterdīna Rogovkā”. Savukārt Emīlijas Kalvānes dzeja, sadarbībā ar Antonu Matvejānu, iemantojusi muzikālu skanējumu – tapušas vairāk nekā piecdesmit garīgas un laicīgas dziesmas latgaliešu valodā. Arī Antons Matvejāns bija pievērsies garīgo dziesmu rakstīšanai un komponēšanai. Šie piemēri apliecina, ka latgaliešu literatūra dzīvo ne tikai grāmatu lappusēs.
Lekcijā tika aplūkota arī latgaliešu literatūras daudzveidība, pievēršoties prozai, dzejai, bērnu literatūrai, humoram un lugām. Īpaša uzmanība tika pievērsta literatūras tulkojumiem. 2015. gadā latgaliešu valodā tika izdota Luisa Kerola grāmata “Alise Brīnumzemē”, kas pārsteidz ar latgaliešu valodas bagātību. Savukārt 2018. gadā lasītājus sasniedza Antuāna de Sent-Ekziperī grāmatas “Mazais princis” tulkojums latgaliski. Abu darbu tulkotāja ir Evika Muizniece
Lekcijā tika pieminēta arī Kārļa Skalbes pasakas “Kaķīša dzirnavas” latgaliešu versija “Kačeiša patmalis”, kuras tekstu latgaliešu valodā pārlikusi Maruta Latkovska. Interesanti, ka tas ir pārlikums, nevis tulkojums, jo latgaliešu valoda nav uzskatāma par svešvalodu attiecībā pret latviešu valodu.
Tika runāts arī par latgaliešu dzejas atdzejojumiem citās valodās, kas ļauj iepazīstināt plašāku auditoriju ar latgaliešu literatūru. Kā viens no piemēriem tika minēta 2020. gadā izdotā bilingvālā dzejas antoloģija “Pādejais modeļs / The Last Model”. Tajā apkopoti Ligijas Purinašas, Raibā un Ingrīdas Tāraudas darbi, kurus angļu valodā atdzejojis Džeids Vils.
Lektore pievērsās arī literāro konkursu nozīmei latgaliešu literatūras attīstībā, uzsverot, ka tie rosina autorus radīt jaunus darbus un rakstīt latgaliešu valodā. Tika pieminēti tādi konkursi kā “Latgolys prozas skaitejumi”, “Rogovkys dzejis voga”, Vladislava Lōča fonda balva, kuru šogad ieguva Meldras Gailānes grāmata “Kai palikt par eistynu luoci”, “Laligaba” un “Baltvilka balva”, kuru 2023. gadā par debiju bērnu literatūrā saņēma Laura Melne par attēlstāstu "Sunāns breiveibā", kas tapis sadarbībā ar ilustratori Viviannu Mariu Staņislavsku.
Pasākuma noslēgumā klausītājiem bija iespēja uzdot jautājumus un izteikt komentārus, papildinot lekciju ar savām pārdomām un atziņām.
Pasākumu bagātināja bibliotēkas sagatavotā literatūras izstāde “Mūsdienu latgaliešu literatūras mozaīka”. Izstāde piedāvāja ieskatu mūsdienu latgaliešu literārajā ainavā, izgaismojot spilgtākos autorus, darbus un tendences 21. gadsimtā.
Paldies Laurai Melnei par saistošo un izzinošo lekciju un visiem klausītājiem par interesi un dalību!
Projekts “Lekciju cikls “Latgaliešu grāmatniecības pēdas”” tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un biedrības “Latgales reģiona attīstības aģentūra” atbalstu.
