„Измарагд со дна Великой”… šai grāmatai ir gara vēsture, garš ceļš pie lasītāja. Tās autora – dzejnieka Jevgēņija Šešolina – mūsu vidū nav jau vairāk nekā 20 gadus.

     Jevgēņijs ir dzimis 1955. gadā Krāslavā, bet bērnības un skolas gadi pagāja Rēzeknē, viņš mācījās Ļeņingradā un Pleskavā, kur pavadīja pēdējos dzīves gadus. Aiziet no dzīves, kā arī piedzimt viņam bija lemts Latvijā. J. Šešolins aizgāja bojā 1990. gadā nenoskaidrotos  apstākļos Daugavpilī. Viņam vēl nebija 35…

     J. Šešolins dzeju sāka rakstīt 17 gadu vecumā. Publicējās vietējās Pleskavas avīzēs un bija viens no redzamākajiem dzejas autoriem 80. gados Pleskavā. Agrākās publikācijas atrodamas arī Rēzeknes vietējā  laikrakstā „Znamja Truda” .

     80. gados J. Šešolins kopā ar draugiem izdeva almanahu „Maija”, kurš tika iespiests ASV. No tā laika viņš bija drošības iestāžu uzmanības lokā, tāpēc par publikācijām oficiālajā presē nevarēja būt runas. Sevišķi pēc gadījuma, kad  Pleskavas avīzē „Molodoj ļeņiņec” tika publicēts akrostihs, kurā pēc pirmajiem rindiņu burtiem varēja izlasīt „Hristos voskres!” un ko drošības iestādes bija par vēlu pamanījušas.

     1980. gadā J. Šešolins absolvēja Pleskavas Valsts universitātes Dabaszinātņu un ģeogrāfijas fakultāti un strādāja par skolotāju Pleskavas apgabala lauku skolās. Vēlāk strādāja dažādus gadījuma darbus, paralēli tam iesūtot savu dzeju dažādiem izdevējiem. Šai laikā viņš patstāvīgi mācījās persiešu valodu un atdzejoja persiešu dzejnieku izlasi, tulkoja no latviešu valodas F. Bārdu, no poļu – A. Micekviču. Dzejnieku nepameta cerība izdot savu grāmatu, kurai bija izdomāts nosaukums „Измарагд со дна Великой…”

     1993. gadā žurnālā „Russkaja provincija” bija publicēts raksts par J. Šešolina dzeju, kura autors bija  Plesakvā dzīvojaošais pazīstamais literatūras kritiķis Valentīns Kurbatovs. Pateicoties šai publikācijai un virknei interneta materiālu, auga  interese par J. Šešolina daiļradi un viņa daiļradi augstu novērtēja nopietni literatūrzinātnieki.

     1999. gadā Pleskavas izdevniecība „Streh” izdeva pirmo J. Šešolina dzejoļu krājumu „Измарагд со дна Великой”, kurā bija 100 dzejoļi. 2005. gadā Daugavpils Universitātē notika J. Šešolina daiļradei veltīta konference, kurā piedalījās literatūrzinātnieki no Latvijas un Krievijas: Pleskavas, Sanktpēterburgas, Jekaterinburgas, Novosibirskas. Šajā gadā iznāca dzejas krājums „Солнце невечное”, izdevējs bija Latgales Kultūras centra izdevniecība.

     Daugavpils Universitāte ir izdevusi  dzejnieka dzīvei un daiļradei veltītu literatūrzinātnisko rakstu krājumu „Jevgēņijs Šešolins: dzīve un daiļrade”. Viņa vārds ir iekļauts Maskavā izdotajā „XX gadsimta beigu – XXI gadsimta sākuma krievu rakstnieku vārdnīcā”. J. Šešolina dzeja iekļauta Maskavas akadēmiskajā izdevumā „Krievu verlibra antoloģija”, kā arī žurnālos „Daugava” un „Vstreča” (izdod Maskavā), atdzejojumi armēņu valodā publicēti Erevānā.

     Daudzus gadus pēc J. Šešolina traģiskās nāves Pleskavā tika atrasts viņa arhīvs, kurš bija par pamatu jaunas grāmatas izdošanai ar tādu pašu nosaukumu „Измарагд со дна Великой” (2014). Tajā iekļautais materiāls (dzeja, proza, vēstules) vairākas reizes pārsniedz iepriekšējo: apjoms – 800 lappuses, ilustrēta ar vairāk nekā 40 fotogrāfijām. Šīs grāmatas tapšanā lielu ieguldījumu ir devis Pleskavas literatūrzinātnieks Dmitrijs Prokofjevs, dzejnieka māsa Gaļina Šešolina un Latgales Kultūras centra izdevniecības darbinieki Jāņa Elkšņa vadībā.

     Grāmata ir sākusi savu ceļu pie lasītāja un pieejama Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā. 10. oktobrī  plkst.17.00 bibliotēkas konferenču zālē notiks tās prezentācijas pasākums.