Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv      

     2016. gada 1. martā Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonements lasītājiem piedāvā 38 jaunas grāmatas. Turpinājumā neliels ieskats daļā no jaunumiem.

 

     A. Vigmoras grāmata “Diedzējumi uzturā” palīdzēs uzzināt, kā audzēt un izmantot diedzējumus, lai uzlabotu veselību un paaugstinātu imunitāti. Grāmatā stāstīts, kā diedzējumi veicina vielmaiņu, kā tie var palīdzēt dziedēt slimības un uzlabot veselību. Izdevumā atradīsiet arī vairāk nekā 50 vienkāršu un viegli pagatavojamu ēdienu un dzērienu receptes.

 

     D. Škuškovnikas, I. Tiltiņas-Kapeles un A. Dudkinas monogrāfija “Trauksme un agresija” aplūko agresijas, trauksmes un ar to saistīto emociju ietekmi uz indivīda rīcību, analizē gan Latvijā, gan citur veiktos pētījumus par dažādiem trauksmes un agresijas veidiem un ar tiem saistītiem emociju cēloņiem, izpausmēm un korekcijas iespējām gan bērniem, gan jauniešiem, gan pieaugušajiem. Grāmatā skatīta un analizēta arī agresija un vardarbība masu medijos un televīzijas skatīšanās saistībā ar komunikācijas īpatnībām ģimenē.

 

     Tuvojoties pavasarim un līdz ar to arī dārza darbu laikam, piedāvājam grāmatu dārzkopjiem – T. Hemenveja rokasgrāmatu “Gajas dārzs”, kura sniedz atbildi uz jautājumu, kā pārveidot savu dārzu par ainavisku ekosistēmu, kurā, sadarbojoties ar dabu, lietderīgi izmantot dabas resursus, vienlaicīgi ietaupot pašam sev darbu. Gajas dārza gudrība balstās uz permakultūras principiem (permakultūras būtība ir sadarboties ar dabu, nevis cīnīties pret to). Permakultūras dārzā elementi izveidoti tā, lai katrs no tiem pildītu vairākas funkcijas (piemēram, ogulāju un augļu koku žogi) un lai katru vajadzību (ēnu, pārtiku, vēja aizsardzību) pildītu vairāki dārza elementi.

 

     P. Gārmašas-Hatamas grāmata “Puķes no kreppapīra” soli pa solim sniedz padomus, kā izgatavot dažādus krāsainus un izteiksmīgus ziedus no kreppapīra, kas būs patiešām ļoti līdzīgi dabiskajiem. Pagatavotās puķes lieti noderēs telpu un galda dekorēšanai, kā arī svinīgiem gadījumiem.

 

     Daiļliteratūras klāstā T. Margēviča dokumentālais romāns par latviešu likteņiem PSRS varas elitē “Šķērsiela 13”. Romāna galvenais varonis ir latvietis Eduards Bērziņš – vēsturiska persona, Vilhelma Purvīša audzēknis, pirmais Kolimas ieslodzīto nometņu priekšnieks. Kāda bijusi viņa patiesā dzīve, to mēģina noskaidrot otrs romāna varonis Mārtiņš, kurš dzīvo tajā pašā istabiņā, kur reiz mitinājies slavenais sarkanais latvietis. Rakstnieks savā romānā izmanto daudz jaunu arhīva materiālu, kas liek pārskatīt dažu labu šķietami vispārzināmu pieņēmumu par boļševiku valdīšanas pirmajiem gadu desmitiem.

 

     B. Ņemcovas romānā “Vecmāmiņa”, kas ir viena no pasaules literatūras klasikas pērlēm, poētiski attēlota dzīve Čehijā 19. gadsimta pirmajā pusē. Šo grāmatu bez ierunām var salīdzināt ar tādiem latviešu literatūras dārgakmeņiem kā E. Virzas “Straumēni” un J. Jaunsudrabiņa “Baltā grāmata”. Vairākās romāna ainās, šķiet, atpazīstams arī R. Blaumanis. Vecmāmiņas prototips ir rakstnieces īstā vecmāmiņa – mammas mamma. B. Ņemcova šajā darbā apraksta savas bērnības atmiņas, tomēr daudzi fakti neatbilst īstenībai. Starpo citu! Pirms vairāk nekā 200 gadiem romānā attēlotā kņaze Katrīna Vilhelmīne bija pēdējā Kurzemes hercoga meita.

 

     Dž. Konrāda romāna “Almajera muļķība” galvenais varonis Kaspars Almajers ir vienīgais baltais vīrs, kas mitinās Malaizijas džungļu apmetnē uz Pantajas upes. Vietējo tirgotāju izputināts un paša sievas ienīsts, viņš ir samierinājies ar savu neapskaužamo likteni. Taču meitas negaidītā ierašanās atgriež viņam zaudētos spēkus un cerības atgriezties Eiropā. Ar kāda noslēpumaina tirgotāja palīdzību viņš plāno doties meklēt pasakainas bagātības, kuru noslēpumu zina vienīgi viņš... Romānā autors uz pasakaini skaistā un eksotiskā džungļu dabas fona sev vien raksturīgajā nolemtības pilnajā stilā cenšas apskatīt mūžam aktuālas problēmas – emigrāciju, globalizāciju, kapitālismu, kā arī dažādu kultūru sadursmi.

 

     K. Beikeres-Klainas romāna “Bāreņu vilciens” centrālā varone ir 17 gadus vecā bārene Mollija Aijera, kurai gadījies iekulties nepatikšanās. Sīkas zādzības dēļ audžuvecāki ir gatavi no viņas atteikties, skolā draud nepatikšanas, un vienīgi labākais draugs Džeks vēl meklē iespēju, kā notikušo vērst par labu. Tieši viņš atrod Mollijai darbiņu, kur atstrādāt soda stundas – sakopt kādas vecas kundzes nama bēniņus.

 

     Lai gan sākumā Mollija ir pat ļoti neieinteresēta, laikam ritot, viņa arvien vairāk aizraujas ar šo darbu – jo bēniņu iztukšošana kopā ar 91 gadu veco Vivianu nozīmē arī garas sarunas un iepazīšanos ar cilvēku, kurš ne tikai stāsta par savu dzīvi, bet arī ieklausās Mollijas domās. Tā nu Mollija kopā ar veco sievieti dodas atpakaļ laikā, kad Vivianai vēl nav pat 10 gadu un viņa, kopā ar vecākiem tikko no Īrijas atbraukusi, nokļūst vienā no leģendārajiem “bāreņu vilcieniem”. Šajos vilcienos bāreņi no Amerikas Austrumkrasta savulaik tika vesti uz valsts vidieni, piedāvājot bērnus audzināšanā fermeriem.

 

     N. Robertsas grāmata “Montgomeriju ģimene” stāsta par 3 brāļiem Montgomerijiem – Bekets, Raiders un Ouens dzimtajā pilsētā atjauno kādu senu viesnīcu. Raiders ir neizprotamākais no viņiem – īgns, nesabiedrisks, tomēr spēj sagrozīt galvu ikvienai sievietei. Tikai ne Houpai Boumontai, Būnsboro viesnīcas vadītājai.

 

     Houpa ir izbijusi lielpilsētas viesnīcas menedžere, kura tagad novērtē mazpilsētas dzīves jaukumus. Šeit viņai ir viss, ko viņa vēlējusies. Viss, izņemot mīlestību. Viņas vienīgā saskare ar pretējā dzimuma pārstāvjiem ir nepārtrauktās sadursmes ar kaitinošo Raideru. Bet kādudien mazpilsētā negaidīti ierodas kāds vīrietis no Houpas pagātnes...

 

Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.

Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 16. martā.

 

Līdzīgi raksti