Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
2013. gada 16. janvārī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonements lasītājiem piedāvā 79 jaunas grāmatas. Vairums šīsreizes jaunumu iegādāts, pateicoties Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam. Turpinājumā neliels ieskats daļā no jaunumiem.
G. Vītoliņas grāmatā “Bērnu grims ballītēm un karnevāliem” apkopoti 30 grima paraugi, tajā atradīsiet daudz radošu un viegli realizējamu ideju, kā pārtapt par Betmenu, Zirnekļcilvēku, Pepiju Garzeķi, Mazo princi, Lutausi, klaunu, puķīti, sniegpārsliņu, ķirbi, vardi, rūķi un citiem tēliem. Grāmata paredzēta bērniem no piecu gadu vecuma, viņu vecākiem, kā arī pirmskolas un sākumskolas pedagogiem un citiem interesentiem.
Grāmatā “Zivju kūpināšana mājas apstākļos” stāstīts, kā mājas apstākļos pareizi un daudzveidīgi sagatavot zivis kūpināšanai, kādas izejvielas un kādu kūpināšanas veidu izvēlēties, sniegti padomi, kā ierīkot vienkāršas kūpinātavas, un pievienotas receptes, kā šos kūpinājumus pasniegt.
Zinātniski populārajā žanrā sarakstītā grāmata “Ceļš uz Latvijas valsti (1914-1922)” apskata Latvijas valsts dzimšanu un nostiprināšanos, sākot no latviešu strēlnieku cīņām līdz Latvijas 1. Saeimai. Izdevuma autors ir publicists I. Vārpa, aptuveni 100 viņa publikāciju par Latvijas vēstures tēmām līdz šim jau ir publicētas dažādos preses izdevumos. Turklāt I. Vārpa ir ne tikai rakstnieks, vēsturnieks, bet arī kinoaktieris, kurš filmējies apmēram 40 filmās, tēlojot lomas no vācu barona līdz vācu virsnieka tēlam, un civilās aviācijas I klases pilots.
Slavenais modes vēsturnieks, mākslas un teātra pazinējs A. Vasiļjevs jaunajā grāmatā “Modes likteņi” paver lasītājiem spilgtu pasaules ainavu, kur savijas lietu un cilvēku likteņi. Grāmatā atradīsiet rakstus par modes vēsturi visā tās priekšmetiskajā daudzveidībā – no Senās Ēģiptes līdz mūsdienu Krievijai. Tie ir leģendāru modes dizaineru, mākslinieku, aktieru un citu ar modi saistītu izcilu cilvēku saviļņojošie likteņstāsti, stāsti par modes radītājiem to visplašākajā nozīmē – no Koko Šaneles un Elzas Skjaperelli līdz mēmā kino un baleta zvaigznēm un mūsdienu bohēmai.
A. Vilka grāmata “Grūtupa fenomens” veltīta personībai, kurā, izsakoties paša Grūtupa vārdiem, apvienotas divas pretējības – absolūts ideālists un absolūts praktiķis. Proti, Andris Grūtups vienmēr, nereti pat riskējot ar patiesi apskaužamo advokāta karjeru un visnotaļ upurējot savu veselību, ir konsekventi aizstāvējis latviskas Latvijas ideju, taču vienlaikus viņš ir izcīnījis spožas uzvaras sabiedrības sašutumu izraisījušās tiesu prāvās.
V. Šulca grāmatā “1000 šaujamieroči. No viduslaikiem līdz mūsdienām” stāstīts par Tanenbergas kaujā lietoto rokas bombardu, pirmajām pa tievgali pielādējamajām šautenēm un pa resgali pielādējamajām pistolēm, bisēm, mūsdienu militārajiem un sporta ieročiem, kā arī par medību šautenēm. Krāsainās ilustrācijas ļauj izsekot šaujamieroču attīstības vēsturei no 14. gadsimta līdz mūsdienām. Vairāk nekā 1000 grāmatas krāsainajās fotogrāfijās atradīsiet šaujamieročus, kurus ir radījuši gan slaveni, gan nezināmi meistari. Ilustrāciju anotācijas sniedz detalizētu informāciju par pašu ieroci, ražotāju, valsti un ieroča izgatavošanas laiku, kā arī ziņas par ieroču izmēriem un kalibru.
Dz. Gekas apjomīgajā divadaļīgajā grāmatā “Sibīrijas bērni” publicēti 1941. gada 14. jūnijā no Latvijas uz Sibīriju izsūtīto bērnu likteņstāsti.
Daiļliteratūras klāstā A. Broča romāns “Meža cilvēki”, kurš stāsta par latviešu inteliģences sāpju ceļu. 1940. gada 17. jūnijā, kad sarkanarmieši pārgāja Latvijas robežu, daudzi latviešu patrioti atstāja savu ierasto dzīvi pilsētās un aizgāja strādāt grāvraču, laukstrādnieku, mūrnieku un mežu cirtēju darbus, lai remdētu sāpes par zaudēto brīvību un izvairītos no dienesta iebrucēju armijā. Grāmata stāsta par šo cilvēku dvēseles sāpēm par zaudēto brīvību, par izturību, mīlestību un ticību jaunai Latvijas atmodai.
A. S. Gailītes romānā “Neredzamo važu gūstā” izsekots vācu zēna Pētera Tomasa, vēlāk saukta Pierre van de Velde, tad – Georga Jaunzemja, liktenim. Puisēns 1945. gadā tiek nolaupīts no bērnu patversmes Beļģijas galvaspilsētā Briselē. Līdztekus sižetiski spraigajiem notikumiem autore cenšas izprast latviešu sievietes, bēgles Annas Rauzes motivāciju: kāpēc viņa bērnu nozagusi un ar to bēguļojusi pa pasauli, mainot dzīvesvietas Briselē, Lībekā, Minhenē, līdz beidzot nokļuvusi Jaunzēlandes Dienvidsalas pilsētā Kraistčērčā. Liktenīgu sakritību un oficiālo dienestu nolaidības dēļ nolaupītā bērna pēdas, starptautiskās meklēšanas atrastas, atkal tiek pazaudētas, jo Anna Rauze prot neiedomājami veikli izvairīties, labot ierakstus dokumentos, mainīt dzīvesvietas, aprēķināt iespējamos draudus.
Šī grāmata ir arī vēstījums par mīlestību, ģimeniskumu, sirsnību, ko Pēteris Tomass izjūt, sastopot latviešu sievieti Viju, kas ne vien atšķetina viņa dzīves sarežģītos pavedienus, bet arī kļūst par dzīvesdraugu.
F. Beigbedera romāns “Mīlestība ilgst trīs gadus” liek padomāt par to, vai iespējams mīlēt ilgāk. Kas nepieciešams mīlestībai, lai tā saglabātos? Kādēļ iemīlam cilvēku un beigās bezgala vienaldzīgi to pametam? Grāmata stāsta par jūtām, cerībām, vilšanos, meliem, rezignāciju un atdzimšanu.
Mīlestības romānā „Ārprātīgais viesis” tās autore B. Bazeviča apraksta neparastus notikumus, kurus pirms ļoti daudziem gadiem pati nosapņojusi. Grāmatā tiek atklātas elpu aizraujošas un nervus kutinošas situācijas. Skan gana vilinoši, lai izlasītu, vai ne?
P. Bankovska pasakas pieaugušajiem „Zvēru zvaigznājs” būs gan lieliska atslodze no ikdienišķajām nedienām, gan arī sniegs vielu viegli rezignētām pārdomām par dzīvi un dzīvotājiem. Bankovska zvēri ir tepat līdzās un uzmanīgi mūs vēro, vienalga – ir mums treknie gadi vai krīzes laiks. Tas, vai šīs aprakstītās radības izvēlētas jauši vai nejauši, gan jānoskaidro lasītājam pašam.
A. Heniņa romāns „Smilšu pulkstenī birst cits laiks” turpina vēsturisko romānu sēriju, kurā jau publicēti „Es, smilšu kalnu jātnieks”, „Smilšu kalnu virpuļos” un „Pastardiena smilšu kalnos”. Romāns ir 1907. gada dienasgrāmata, un tas atklāj laiku, kad cilvēku prātos vēl mutuļo Piektā gada idejas.
R. Gomesas „Stāsti ar dvēseli” iedvesmo, māca un iepriecina. Tie ir seni un vienlaikus neparasti aktuāli. Lasot var šķist, ka tos jau zinām, jo šie stāsti atspoguļo katrā sirdī mītošas patiesības. Tie ir stāsti par mīlestību, tādēļ atraisa emocijas un skar ikvienas dvēseles stīgas. Nav zināms, kurš sacerējis šos saviļņojošos un sirsnīgos stāstus, bet to nesto vēsti par laimi, mīlestību un savstarpēju saprašanos sadzirdējusi un apkopojusi čīliešu grāmatu izdevēja R. Gomesa.
Bagātīgi ilustrētajā pasaku grāmatā bērniem “Krāšņā pasaku grāmata” iekļautas labi zināmas pasakas, kuras bērni, kas jau apguvuši lasītprasmi, spēs izlasīt paši, jo teksts ir rakstīts ar lielajiem burtiem. Kopā ar Sniegbaltīti, Sarkangalvīti, Bembiju, Pinokio un citiem iemīļotajiem varoņiem bērni vieni paši vai kopā ar vecākiem var doties brīnumainajā ceļojumā uz pasaku zemi. Jāpiebilst, ka šoreiz Rēzeknes Centrālās bibliotēkas bērnu stūrīša grāmatu krājums tiek papildināts kopumā ar 8 jauniem bērnu izdevumiem.
Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.
Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 1. februārī.
Līdzīgi raksti
