Februāra ievērojamie jubilāri

    Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.

 

     Februārī apaļa jubileja aprit Dmitrijam Mendeļejevam (180), Austrai Skujiņai (105), Čārlzam Darvinam (205) un Kārlim Sebrim (100).

 

     Dmitrijs Mendeļejevs (dzimis 1834. gada 8. februārī Sibīrijas pilsētā Toboļskā, miris 1907. gada 2. februārī Sanktpēterburgā) bija krievu ķīmiķis, kas izveidoja ķīmisko elementu periodisko sistēmu. 1855. gadā viņš ar zelta medaļu pabeidza Pēterburgas Pedagoģisko institūtu.

 

     Atšķirībā no citiem tabulas veidotājiem D. Mendeļejevam izdevās paredzēt vēl neatklāto elementu īpašības. 1870. gadā viņš paredzēja 3 vēl neatklātu elementu (Ga, Sc, Ge) īpašības, pēc tam paredzēja vēl 8 elementus, no kuriem 3 ieguva tikai pēc viņa nāves (Tc – 1937. gadā, Fr – 1939. gadā un At – 1942.–1943. gadā). Vairākos gadījumos viņš pat riskēja apšaubīt atzīto atommasu pareizību, pamatojoties uz to, ka tie neatbilda periodiskajam likumam, un to apstiprināja vēlāka pārbaude.

 

     No 1863. gada D. Mendeļejevs bija profesors Pēterburgas Tehnoloģiskajā institūtā, 1861. gadā krievu valodā izdeva organiskās ķīmijas mācību grāmatu „Ķīmijas pamati”. Pirmie zinātniskie darbi veltīti izomorfisma pētīšanai (1854-1856), atklāja arī „šķidrumu absolūtas vārīšanās temperatūru” (1860).

 

     Austra Skujiņa (dzimusi 1909. gada 10. februārī Vidridžu Kraukļos, mirusi 1932. gada 5. septembrī) bija latviešu dzejniece. Dzimusi mežsarga ģimenē, kurā bija septiņi bērni, Austra bija jaunākā. Mācījusies Pabažu pamatskolā, Rīgas pilsētas 2. vidusskolā un 1924. gadā pārgājusi uz Rīgas 4. vidusskolu, bet pēc tēva nāves, pasliktinoties materiālajiem apstākļiem, izglītoties turpinājusi Kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskolā, kuru absolvējusi 1927. gadā.

 

     1926. gadā A. Skujiņa iesaistījās Latvijas jaunatnes savienībā, pēc tās slēgšanas kļuva par biedrības „Darba jaunatne” biedri un strādāja žurnālā „Dzirkstis”. Pirmā publikācija – dzejolis „Sapņi” laikraksta „Sociāldemokrāts” pielikumā 1926. gadā. No 1929. līdz 1931. gadam studēja Latvijas Universitātē dabaszinātnes, taču studijas nepabeidza.

 

     Darbojās studentu biedrībā „Zemgalija”. Vienlaikus piepelnījās, strādādama par mašīnrakstītāju Zemkopības ministrijā līdz pat 1932. gadam. A. Skujiņa apmeklēja Rīgas tautas augstskolu, iesaistījās tās literārajā studijā. Viņa bija arī Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības biedre (1931–1932). Nelaimīgas mīlestības dēļ 23 gadu vecumā dzīvi beidza pašnāvībā, noslīcinoties Daugavā. 

 

     Dzejnieces māsa Rūta Skujiņa par Austru sarakstījusi romānu „Zvaigžņu bērni”, bet Leons Briedis kinoromānu „Asinīs krāsotās ilgas”.

 

     Čārlzs Roberts Darvins (dzimis 1809. gada 12. februārī Šropšīrā, miris 1882. gada 19. aprīlī) bija angļu dabas pētnieks, ģeogrāfs, biologs un grāmatu autors; kolekcionārs un ģeologs, kurš vāca, apkopoja un sistematizēja zinātniskos novērojumus tam, ka visas dzīvās sugas evolūcijas gaitā ir attīstījušās no kopīga senča un gājušas cauri procesam, ko Darvins nosauca par dabisko izlasi. Darvina teorija lika pamatus mūsdienu izpratnei par evolūciju, tādēļ viņu uzskata par evolūcijas teorijas (darvinisma) pamatlicēju.

 

     Tēvs, būdams ārsts, uzskatīja, ka arī dēlam jākļūst par ārstu, tāpēc Darvins iestājās Edinburgas universitātē, lai studētu medicīnu. Tomēr izrādījās, ka Čārlzs nespēj skatīties uz asinīm. Pēc diviem studiju gadiem, kad viņš novēroja dažas bez anestēzijas veiktas operācijas, viņš pameta medicīnu un Kembridžas universitātē sāka mācīties teoloģiju. Drīz pēc tam izrādījās, ka viņu daudz vairāk interesē ģeoloģija un botānika.

 

     Darvins vilcinājās publicēt savas idejas, jo varēja iedomāties, ka daudzi tās nepieņems. 1859. gadā iznāca viņa grāmata „Sugu izcelšanās”. Tā izsauca spēcīgu sabiedrības reakciju, jo bija pretrunā ar Bībeles dogmām. Tomēr Darvina uzskats par visu dzīvo būtņu radniecību un kopīgajiem senčiem tajā laikā bija negaidīts, bet ne jauns. Pats Darvins to arī nav noliedzis un savu domāšanas modeli pieticīgi apzīmējis par „hipotēzi”. Par atzīstamu teoriju to paaugstināja tikai viņa sekotāji.

 

     Kārlis Sebris (dzimis 1914. gada 18. februārī Sinolē, miris 2009. gada 12. janvārī Rīgā) bija latviešu teātra un kino aktieris. Pabeidzis Lizuma sākumskolu, Cesvaines valsts vidusskolu un E. Zelmaņa aktiermeistarības kursu, 1938. gadā sāka darboties Latvijas Nacionālajā teātrī, uz kura skatuves pavadīja gandrīz visu savu radošo mūžu, nospēlēdams teju 200 lomas.

 

     K. Sebris ir filmējies gandrīz 40 Rīgas kinostudijas un citu PSRS kinostudiju filmās, tai skaitā – „Kapteinis Nulle”, „„Tobago” maina kursu”, „Purva bridējs”, „24-25 neatgriežas”, „Mērnieku laiki”, „Pie bagātās kundzes”, „Vella kalpi”, „Klāvs – Mārtiņa dēls” u. c.

 

     Par savu veikumu K. Sebris ir saņēmis LPSR nopelniem bagātā mākslinieka nosaukumu (1956), LPSR tautas skatuves mākslinieka nosaukumu (1964) un PSRS tautas mākslinieka nosaukumu (1974), bet 1995. gadā viņam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.

 

Izmantotie avoti:
http://www.letonika.lv/literatura/section.aspx?id=2190866
http://www.vieglassmiltis.lv/home/userprofile/Karlis-Sebris
http://lv.wikipedia.org/wiki/%C4%8C%C4%81rlzs_Darvins
http://lv.wikipedia.org/wiki/Dmitrijs_Mende%C4%BCejevs