Latgales keramika…

     Tuvojoties Latgales Podnieku dienai, Rēzeknes pilsētas Centrālā bibliotēka aicina iepazīties ar novadpētniecības krājumā apkopotajiem materiāliem, fotogrāfijām un grāmatām par Latgales keramiku, ievērojamiem Latgales keramiķiem un viņu devumu.

     Reģionālajā novadpētniecības datu bāzē ir apkopoti bibliogrāfiskie ieraksti par Latgales keramiķiem un viņu ieguldījumu novada un arī Latvijas tautas lietišķās mākslas attīstībā.

     Latgales keramika ir viena no spilgtākajām tradicionālās kultūras zīmēm, unikālākajiem amatniecības veidiem ne tikai Latgalē, bet arī Latvijā un Eiropā.  Līdz pat mūsdienām vēl saglabājusies podniecības tradīciju pārmantošana tiešā veidā – dēlam no tēva, māceklim no meistara. Latgales podniecība iekļauta arī Latvijas kultūras kanonā.

     1960. gadā iznāca Jāņa Pujāta grāmata “Latgales keramika”, kas savu pilnīgo izpausmi ir guvusi otrajā grāmatā – 2002. gada izdevumā. Tā ietver apskatu par Latgales keramikas attīstību no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta 80. gadiem. Latgales keramikas renesanse ir tik strauja un ietekmīga, ka jau pāris gadus vēlāk šķiet, ka Latgale nemaz nav iedomājama bez šī fenomena. Arī Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā ir pieejamas šīs grāmatas.

     Interesanti, ka no 1960. līdz 1989. gadam, kad latgaliskais vārds bija retums, Latgales keramika kļuva par latgaliešu literatūras aizvietotāju, proti, māla formas un krāsas runāja vairāk, nekā parasti keramika to dara. Padomju varas laikā dažādie latgaliskie uzraksti (sakāmvārdi, parunas, novēlējumi, citāti) uz keramikas izstrādājumiem drīzāk bija nevis estētiska, bet sociāla parādība.

     Pagājušā gadsimta 80. gados Rēzekne izveidojās par Latgales keramikas centru. Šajā laikā Rēzeknes rajonā darbojās vairāki podnieku cepļi: Pētera Ušpeļa, Staņislava Viļuma, Pētera Gailuma, Leonarda Vinceviča, Voldemāra Vogula.

     Pašlaik Rēzeknes apkaimē darbojas tādi keramiķi kā Andris Ušpelis (keramikas darbnīca “Moldedži”, Rēzeknes novada Griškānu pagasts), Juris Krompāns (Rēzeknes novada Griškānu pagasts), Olga un Voldemārs Voguli (Rēzeknes novada Lendžu pagasts), Aivars Ušpelis (keramikas darbnīca “Malny wylky”, Rēzeknes novada Maltas pagasts), Staņislavs Viļums (Rēzeknes novada Ozolaines pagasts) u. c.

     Jāuzsver, ka Latgales keramika ar laiku izvirzījās par vienu no būtiskākajām tematiskajām līnijām arī latgaliešu literatūrā. Māla tēls ir dominējošais novadnieka dzejnieka Antona Kūkoja literārajā daiļradē (“Māla vezums” (1979), “Vāraunieks” (1982)). Piemēram, A. Kūkoja dzejoļu krājumā “Māla vezums” ir veltījuma dzejolis keramiķim Andrejam Paulānam” :

“Izvirpoja meistars krūzi,

Bet apkrūzi – varavīksni;

Vāzēm – ganu meitenēm –

Zaļu vāpi matos bēra.”

     Dzeju un keramiku 20. gadsimta 70. – 80. gados saista vairāku grāmatu vāku krāsa – māla krāsa, kas signalizē par latgaliskumu, par mākslas neatrautību no ikdienas patēriņa, par tās nākšanu no zemes dzīlēm un trauslumu: A. Kūkoja “Māla vezums”, “Vāraunieks”, A. Vējāna “Stundinieks vestes kabatā”. Arī 20. gadsimta izskaņā iznākušā O. Seiksta un V. Lukaševiča romāna “Valeriana dzeive i redzīni” vāki ir neapdedzinātas keramikas krāsā.

     Nāciet uz Rēzeknes Centrālo bibliotēku un iepazīstieties ar plašo Latgales keramikai un keramiķiem veltīto publikāciju, bukletu, fotogrāfiju un grāmatu klāstu!