Foto: LR Ārlietu ministrija

     2019. gada 25. novembrī Rīgā, Eiropas Savienības mājā, ar nosaukumu “Zaļi. Digitāli. Sociāli” norisinājās ikgadējā Eiropas informācijas diena.

 

     Kā jau tradicionāli, tajā no visas Latvijas pulcējās tie, kas savā ikdienas darbā sniedz interesentiem informāciju par visdažādākajiem ar Eiropas Savienības tematiku saistītajiem jautājumiem. Rēzeknes Centrālo bibliotēku šajā pasākumā pārstāvēja lasītavas vadītāja un ESIP koordinatore Anita Gaidule.

 

     Informācijas dienas atklāšanā klātesošos uzrunāja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja p. i. Andris Kužnieks. Tika uzsvērts, ka Latvijai jābūt ES kodolā, kopā ar citām ES dalībvalstīm jāveido kopēja aizsardzības politika, cilvēktiesību jautājumi jāizvirza likumu varas līmenī, jāstrādā pie vienotas nodokļu politikas veidošanas visā ES. Globālie izaicinājumi ienes jaunas vēsmas ES daudzgadu budžeta sarunās, arī klimatneitralitātes sasniegšana būs izaicinājums visām ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai.

 

     Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs iepazīstināja ar savas darbības prioritātēm, uzsākot darbu Eiropas Parlamentā. Viena no šīm prioritātēm ir pētniecība. Šobrīd ES sāk atpalikt no ASV un Ķīnas, tāpēc svarīgi, cik budžetā naudas tiks atvēlēts tehnoloģiju attīstībai. Arī klimata politikas elements turpmākajos gados būs klātesošs visur. Latvijā uz ES kopējā fona energoefektivitātes jomā ir visai labs stāvoklis, taču kopumā turpmākajos gados ES jātiecas kļūt par klimata neitrālu reģionu.

 

     Latvijas Universitātes profesore Žanete Ozoliņa iepazīstināja ar žurnāla “Latvijas Intereses Eiropas Savienībā” pēdējo numuru. Pasākuma dalībnieki šo izdevumu saņēma dāvanā, un tagad to var lasīt arī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas apmeklētāji.

 

     Informācijas dienas dalībnieki tika iepazīstināti arī ar jaunā ES daudzgadu budžeta (2021.-2027.) prioritātēm. Pašlaik notiek šī budžeta veidošanas sarunas un iezīmējas vairākas tendences. Uz budžetu iespaidu atstās gan BREXIT faktors, gan klimata pārmaiņu un migrācijas  jautājumi. Pie svarīgākajām Latvijas prioritātēm jāmin Kohēzijas finanses, tiešmaksājumi lauksaimniekiem, finansējums RailBaltica.

 

     Par tendencēm un praksi Eiropā un Latvijā sociālajā jomā runāja LU profesore Līga Rasnača. ES neregulē katras dalībvalsts sociālo politiku, bet tikai nosprauž galvenās vadlīnijas. Lai arī pēdējos gados aizvien vairāk ES dalībvalstis ir sākušas kopīgi risināt daudzus sociālos jautājumus, joprojām katras dalībvalsts ziņā ir jautājumi par dažādiem pabalstiem, pensijām un citiem ar iedzīvotāju sociālo jomu saistītiem jautājumiem.

 

     Pēcpusdienā informācijas dienas dalībnieki pēc izvēles varēja piedalīties divās nodarbībās: “Atkritumu un CO2 izmešu mazināšana ikdienā” un “Digitālā Eiropa – iegūstam iemaņas digitālajā drošībā”.

 

     Paldies informācijas dienas organizatoriem – Ārlietu ministrijai, Eiropas Parlamenta Informācijas birojam Latvijā, Eiropas Komisijas pārstāvniecībai Latvijā un Eiropas Kustībai Latvijā  par lieliski organizēto pasākumu!