Foto nu: www.nekropole.lv

     Nu 12. leidz 26. septembram Rēzeknis Centraluos bibliotekys skaiteitovā var apsavērt izcyluo latgalīšu rakstnīka Ontona Rupaiņa 105. dzimšonys dīnai veļteitu izstuodi.

 

    2011. goda 23. septembrī Rēzeknī, 18. Novembra īlā 26 (Muokslys noms), pl. 13:00 tiks atkluota zynuotniska diskuseja „Latgalīšu literatura trymdā”, kurā runuos par O. Rupaiņa literarū montuojumu, rakstnīka dzymtu i. c. 24. septembrī pl. 11:00 Bieržgaļa katuoļu draudzis bazneicā sovpus tiks svynātā Svātuo Mise, tai sekuos svineigs breids i zīdu nūlikšona pi rakstnīka pīminekļa Bieržgaļa kopūs i svineibu beigys Bieržgaļa kulturys nomā.

 

 

Ontona Rupaiņa dzeive i literaruo darbeiba

 

      Ontons Rupaiņs ir pīdzims 1906. goda 13. septembrī Bieržgaļa (tagad Lendžu) pogosta Pūrisku cīmā nabadzeigā zemnīku giminī, vuicejīs školā, kura atsaroda tagadejā Lendžu teritorejā, Bieržgaļa pamatškolā i Malnovys lauksamnīceibys školā.

 

     1928. godā pabeidzs Rēzeknis školuotuoju institutu, piec tam studiejs Latvejis konservatorejā i apmekliejs E. Feldmaņa i M. Čehova kursus.

 

     Nu 1928. leidz 1932. godam struoduojs vysaiduos školuos, piečuok bejs īriednis Reigā, režisors i otkon školuotuojs. Vuokdams muzykalū folkloru, O. Rupaiņs itymā laikā apbraukuoja vysu Latgolu.

 

     Saorganiziejs katuoļu jaunuotnis vyspuorejūs dzīšmu svātkus Aglyunā 1931. i 1935. godā i bejs jūs viersdirigents. O. Rupaiņs dybynuoja i dirigēja jaunīšu kuorus, organizēja teatra trupu Bieržgalī i pats veiksmeigi dorbuojuos par režisoru i akteri.

 

     Nu 1927. goda O. Rupaiņs latgalīšu periodikā publicēja dzeivuļus, tāluojumus i skicis. Pyrmuo publikaceja – roksts „Kai apspīž Latgolas školas” laikrokstā „Latgolas Vōrds” 1922. godā. Pyrmī īspīstī dzeivuli – „Mōkūneits” i „Pēc godim” žurnalā „Zīdūnis” 1927. godā.

 

     Cīš nūzemeigs O. Rupaiņa dorbs publicāts 1937. godā žurnalā „Atpūta”, tys ir apjūmeigais viesturiskais romans „Baltie tēvi”, kuruo darbeiba nūteik vyduslaiku Latgolā, atkluojūt dominikaņu klūstera dybynuošonu Aglyunā. Kūpumā O. Rupaiņs cīš daudz raksteja gon latgalīšu, gon latvīšu volūdā.

 

     1944. godā O. Rupaiņs emigrēja iz Vuoceju, bet 50. godūs juo gimine puorsacēle iz ASV, kur rakstnīks struoduoja kaidā katuoļu muosu klūstera školā Minesotā. Jau pyrmajā emigracejis godā Rupaiņs aktivi i ar panuokumim raksteja i publicējēs periodikā i atseviškūs izdavumūs.

 

     Leluokajai daļai O. Rupaiņa dorbu ir viesturiska tematika. Drukys aizlīguma laiks Latgolā attāluots lugā par P. Miglinīku „Kod pirmī gaili dzīdōja”, piečuok itys pats materials tyka izmontuots viesturiskūs romanu trilogejā „Māra mostas” i monografejā „Pīters Miglinīks”. Par Latgolys atmūdys darbinīku gaitom Pīterburgā 20. godsymta suokuos stuosta romans „Tauta grib dzeivōt”. Nepabeigts ir palics viesturiskais romans par Latgolu 14. godsymtā – „Rēzeknes rekviems”. 20. godsymta 30. godu Latgolys ļaužu dzeive atainuota garajā stuostā „Jaunō skūlōtōja” i romanā „Zemes sōļs”.

 

     Lelu īviereibu zynuotnīku vydā ir izraisiejs O. Rupaiņa pietiejums par volūdu atteisteibu – „Arheolingvistika”. Pādejais O. Rupaiņa dorbs, stuostu kruojums „Pasaules vējos”, izdūts 2000. godā Rēzeknī, tymā apkūpuotī stuosti viestej par rakstnīka dzymtū pusi.

 

     Myužeibā O. Rupaiņs aizguoja 1976. goda 20. aprelī Viskonsinā, urna ar juo palnim tyka apglobuota Miķeļa kopūs Reigā, bet 1991. godā puorapglobuota Bieržgaļa kopūs.

 

     1988. godā Bieržgalī tyka izveiduots Ontona Rupaiņa muzejs, kur izvītuotys divys pastuoveiguos ekspozicejis – par rakstnīka i juo laikabīdru dzeivi i darbeibu i par Bieržgaļa pogosta viesturi. Vairuok par itū muzeju īspiejams skaiteit ite.

 

    

Informaceja sagataveita,
izmontojūt gruomotu „Latviešu rakstniecība biogrāfijās” (Reiga, 2003)

 

 

 

Nūdereigys saitis