Foto nu: www.latgaleslaiks.lv

     Šūgod 25. janvarī 80 godu slīksni byutu pourkops myusu nūvodnīks – īvārojamais viesturiskuos volūdnīceibys specialists, habilitātais filologejis doktors, profesors Ontons Breidaks. Leidz 30. janvaram Rēzeknis Centraluos bibliotekys skaiteitovā byus apskotama nūvodnīkam veļteita izstuode.

 

Īskots O. Breidaka dzeivis i zynuotniskuos darbeibys gaituos

 

     O. Breidaka šyupuļs kuorts Ludzys apriņķa Pildys pogosta Malzūbu sādžā, kur jis nuoce pasaulī 1932. goda 25. janvarī. Školys gaitys mozais Ontons suoce Egluoju i vāluok turpynuoja Istalsnys pamatškolā.

 

     Piec Ludzys vydusškolys beigšonys 1951. godā Ontons dūdās iz Reigu i īsastuoj Latvejis Vaļsts universitatis Viesturis i filologejis fakultatī. Jau studeju godūs jis suoc meklēt sevis izsaceišonys veidu i atrūn tū volūdnīceibys laukā.

 

     Sovūs pyrmajūs pietnīciskajūs dorbūs O. Breidaks suoc dziļuok īsavērt dzymtuos Pildys izlūksnī. Jis styngri i puorlīcynūši aizstuov sovu zynuotniskūs pietiejumu pareizeibu. Pīmāram, tūs godu laikrokstā „Padomju Students” ir losama studenta O. Breidaka polemika ar tūreizejū Viesturis i filologejis fakultatis docentu A. Ozolu.

 

     1956. godā O. Breidaks ar izcileibu pabeidz universitati, i tuoļuok jaunuo specialista ceļš vad iz dzymtū Latgolu, kur 11 godus jis struodoj par latvīšu volūdys i literaturys školuotuoju Aglyunā. Tūmār Aglyunys vydusškolys školuotuojam O. Breidakam nadūd mīra studeju laikā aizsuoktais zynuotniskais dorbs.

 

     1967. godā jis otkon dūdās iz Reigu i suoc dorbu Zynuotņu Akademejis Volūdys i literaturys instituta folklorys sektorā kai zynuotniskais leidzstruodnīks. Trejspadsmit godu teik veļteits tautysdzīšmu volūdai i izlūksnēs pīraksteitūs tekstu redigiešonai.

 

     1970. godā par dorbu „Augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu dialektālā leksika un tās vēsturiskie sakari” O. Breidakam teik pīškierts filologejis zynuotņu kandidata grāds. 1981.–1983. godā O. Breidaks struodoj izdevnīceibā „Zinātne”, bet tymā pošā laikā nūteik ari dorbs pi doktora disertacejis „Latviešu valodas latgalisko izlokšņu fonētika: diahronija un sinhronija”. (Disertaceja spūži teik aizstuovāta 1990. godā.)

 

     Nu 1983. goda O. Breidaks atsuoc sovu pedagogiskū darbeibu, tikai tagad jau augstškolys docātuoja statusā. Jis struodoj Daugovpiļs Universitatī, 1987. godā teik aicynuots iz Latvejis Universitatis jaunizveiduotū Pedagogejis fakultati. Tymā pošā laikā teik skaiteitys lekcejis ari Latvejis Universitatis Rēzeknis filialī, kura vāluok puortūp par Rēzeknis Augstškolu.

 

     20. godsymta pādejuo desmitgade volūdnīka dzeivī ir uorkuorteigi boguota i radūša. Tūp baltu volūtu pietnīkim i studentim vajadzeiguos gruomotys „Augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu fonētikas atlants” i „Ievads baltu valodniecībā” 2 daļuos. Itymūs godūs O. Breidaks ir filologejis nūzaris Habilitacejis i promocejis padūmis lūceklis gon Latvejis Universitatī, gon Daugovpiļs pedagogiskajā universitatī.

      

     O. Breidaks beja gondreiž vīneigais, kas struoduoja saleidzynojami viesturiskajā volūdnīceibā, bet juo leluo mīlesteiba beja i palyka Latgola, tuos izlūksnis, vītvuordi, vuordu cilmis pietiejumi i skaidruojumi, latgalīšu rokstu volūdys normu izstruode.

    

     Myužeibā O. Breidaks aizguoja 2002. goda 24. februarī.

 

     Rēzeknis Centraluos bibliotekys kruojumā šūbreid ir O. Breidaka gruomota „Valodas izcelšanās” i LU Latvīšu volūdys instituta izdūtuos volūdnīka dorbu izlasis 1. siejums. 

    

 

 

Izmontuotuo literatura
Acta Latgalica : zinotniski roksti, dokumenti, apceris / Latgolas Pētnīceibas instituts. 13. sēj. - Rēzekne : Latgolas kulturas centra izdevnīceiba, 2004. - 388 lpp.