Decembra ievērojamie jubilāri

    Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.

 

     Decembrī apaļa jubileja aprit Aleksandram Solžeņicinam (95), Andrim Kolbergam (75), Edvartam Virzam (130) un Antonam Slišānam (65).

 

     Aleksandrs Solžeņicins (dzimis 1918. gada 11. decembrī Kislovodskā, Ziemeļkaukāzā, miris 2008. gada 3. augustā) bija rakstnieks, publicists, disidents. Pirmo Solžeņicina stāstu „Šč-854 jeb viena diena zeka dzīvē” publicēja ar nosaukumu „Viena diena Ivana Deņisoviča dzīvē” žurnālā „Novij mir” 1962. gadā. Izdevumā pirmo reizi literatūrā aprakstīja ieslodzījuma vietu sistēmu, apvienojot staļinisma kritiku ar tam laikam neraksturīgo „vienkāršās” tautas valodas sulīgumu.

 

     Visai precīzi izveidotie pretrunīgie raksturi, koncentrēta darbība, kas padarīja ikdienas sūrumu simbolisku, izraisīja ļoti lielu lasītāju interesi un sajūsmu. Tas kopā ar oficiālu partijas augstākās vadības atbalstu padarīja Solžeņicinu par kulta rakstnieku visā PSRS teritorijā.

 

     Rakstnieka slavenākais darbs ir vairākos sējumos sākotnēji tikai Rietumos 1973. gadā izdotais „Gulaga arhipelāgs”, kurā aprakstīti Staļina terora gadi, kuros tūkstošiem cilvēku tika apcietināti, spīdzināti un nosūtīti piespiedu darbā Sibīrijā. Par gulagā piedzīvotajām šausmām viņš uzrakstīja vairākas grāmatas, par ko 1970. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

 

     Andris Kolbergs (dzimis 1938. gada 21. decembrī Jūrmalā) ir latviešu rakstnieks, kriminālromānu autors. Pirmā publikācija – humoreska „Ledusskapis” žurnālā „Dadzis” 1965. gadā. 20. gadsimta 70. gados A. Kolbergs kļuva par vienu no populārākajiem latviešu kriminālromānu rakstniekiem. Atmodas gados viņš bija atjaunotās Rīgas Latviešu biedrības pirmais priekšsēdētājs, Latvijas Detektīvžanra asociācijas prezidents un atjaunotā žurnāla „Atpūta” galvenais redaktors.

 

     Pēdējā laikā sarakstījis vairākus ceļvežus par Rīgu. Pēc A. Kolberga scenārijiem un kriminālromāniem uzņemtas kinofilmas „Liekam būt”, „Atspulgs ūdenī” (kopā ar Jāni Lapsu), „Dāvanas pa telefonu”, „Rallijs”, „Trīs dienas pārdomām”, „Dubultnieks”, „Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili”, „Par mīlestību pašreiz nerunāsim”, „Depresija” un „Rīgas sargi”. 2011. gadā saņēmis Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā.

 

     Edvarts Virza (īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna, dzimis 1883. gada 27. decembrī Emburgas, vēlākā Salgales pagasta Rāceņos, miris 1940. gada 1. martā Rīgā) bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta latviešu rakstniekiem, arī dzejnieks, prozaiķis, publicists, atdzejotājs. Pirmā publikācija – dzejoļu cikls „Nakts dziesma” žurnālā „Dzelme” 1906. gadā. 1907. gadā tika izdots viņa pirmais dzejoļu krājums „Biķeris”, kurš uzskatāms ne tikai par pirmo erotiskās dzejas krājumu, bet arī par pirmo nopietno un mākslinieciski augstvērtīgu simbolisma dzejas paraugu latviešu literatūrā.

 

     1916. gadā E. Virza iestājās strēlnieku 5. Zemgales pulkā, kuru komandēja Jukums Vācietis. Šajā laikā viņš ieguva pulka dzejnieka slavu, uzrakstīdams vairākus dzejoļus par saviem cīņu biedriem. 1917. gada beigās Virza kopā ar strēlniekiem atkāpās uz Krieviju un apmetās Pēterburgā.

 

     Šeit, lai darītu zināmu Sabiedrotajiem par kara postījumiem Vidzemē un Kurzemē, Nacionālās padomes uzdevumā tapa publicistiski kaismīgs un dziļi analītisks raksts „Izpostītā Latvija” par Vācijas un Krievijas karu Baltijas telpā, par latviešu karavīru bezjēdzīgo varonību, cīnoties svešā armijā. Rakstā „Izpostītā Latvija” autors izvirzīja arī Latvijas neatkarības ideju.

 

     Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gadā Virza tika demobilizēts un devās atpakaļ uz Latviju. Latvijas valsts tapšanas laikā viņš līdzdarbojās vairākos to gadu preses izdevumos. Viņa daiļradē realizējās sākumā simbolisma, vēlāk arī jaunklasicisma poētikas elementi.

 

     Poēmā „Straumēni” ietvertas ne tikai paša autora bērnības atmiņas, bet arī vecvecāku nostāsti, tiek uzburta mītiskā pasaule un radīta idealizēta zemnieku dzīve. „Straumēni” ir viens no visbiežāk izdotajiem latviešu rakstnieku darbiem

 

     Antons Slišāns (dzimis 1948. gadā Šķilbēnu pagasta Staļbovas ciemā, miris 2010. gada 15. decembrī) bija dzejnieks, publicists, folkloras vācējs un pētnieks, kultūras darbinieks. No 1995. gada Upītes bibliotēkas vadītājs, līdztekus Upītes kultūrvēstures muzeja dibinātājs, uzturētājs un sabiedriskais vadītājs.

 

     A. Slišāns savu mūžu un laiku ir veltījis novada tradīciju apzināšanai, kopšanai, novadnieku piemiņas saglabāšanai un iedzīvināšanai, latgaliešu valodai. Viņš ir cītīgi vācis un pierakstījis mutvārdu un muzikālo folkloru Šķilbēnu un Baltinavas pagastā. Kopā ar priesteri Miķeļi Jermacānu jau pagājušā gadsimta 70. gados magnetafona lentēs ierakstījis Šķilbēnu pusē dziedātos psalmus par mirušajiem, garīgās dziesmas un tautas dziesmu dziedāšanu.

 

     Viņš bija Rekavas un Upītes etnogrāfiskā ansambļa dibinātājs un Upītes etnogrāfiskā ansambļa vadītājs, Latgaliešu Kultūras Biedrību Savienības valdes loceklis un LKB Balvu nodaļas priekšsēdētājs. A. Slišāna vadītās zemnieku saimniecības „Jākupāni” grāmatu izdošanas radošā grupa izdeva gan paša, gan citu novadnieku grāmatas.

 

     Pirmās publikācijas 1981. gadā rajona laikrakstā „Vaduguns” – trīs dzejoļi Šķilbēnu pagasta izloksnē. Sarakstījis un izdevis 29 grāmatas dzejā un prozā kā bērniem, tā pieaugušajiem gan latgaliešu, gan latviešu valodā. Viņa darbi publicēti daudzos Latvijas preses izdevumos, ievietoti kopkrājumos, almanahos, gadagrāmatās kā „Saule izkapts kātā”, „Olūts”, „Tāvu zemes kalendars” u. c.

 

     2000. gadā A. Slišāns saņēma Lielo folkloras gada balvu. 2008. gadā VKKF padome viņam piešķīrai mūža stipendiju un Ordeņu kapituls apbalvoja ar 5. šķiras Atzinības krustu.

 

     A. Slišāns ir latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2009” titula „Gada kultūras darbinieks” ieguvējs. 2011. gada februārī, jau pēc nāves, viņam piešķirtas vēl divas latgaliešu kultūras gada balvas. „Boņuks 2010” tika piešķirts par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā un par labāko literāro darbu „Čipierkstneits jeb apcirsto sakņu pieaudzēšana”.

 

Izmantotie avoti:
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - R.: Zinātne, 2003. - 739 lpp.
 http://www.balvurcb.lv/kb/?EntryID=257&View=entry
 http://lv.wikipedia.org/wiki/Andris_Kolbergs
 http://lv.wikipedia.org/wiki/Aleksandrs_Sol%C5%BEe%C5%86icins
♦ http://lv.wikipedia.org/wiki/Edvarts_Virza