Foto no žurn. „Dzeive” 1961, Nr. 46
Līdz 14. maijam Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā aplūkojama ievērojamajam katoļu garīdzniekam, garīgās literatūras autoram, latgaliešu valodas gramatikas un pareizrakstības vārdnīcas sastādītājam, dramaturgam un filozofam Pēterim Strodam veltīta jubilejas izstāde.
1. maijā apritēja 120. gadskārta, kopš Pēteris Strods nāca pasaulē Varakļānu pagasta Lielo Strodu ciema Eisākos zemnieku Ontona un Teklas ģimenē.
Bīskaps P. Strods ir daudz strādājis pie katoļu lūgšanu grāmatu latviskošanas, sastādījis gan katoļu katehismu pamatskolām, gan novennas (9 dienu lūgšanas) Svētajam Jāzepam un Svētā Gara godam, arī darbus, kuri no dabaszinātnes viedokļa pamato Dieva esamību. Atzīmējams ir fakts, ka P. Strods bija pirmais Latvijas katoļu priesteris, kurš ieguva filozofijas zinātņu doktora grādu. Savulaik bijis viens no labākajiem sprediķotājiem Latvijā.
Kā daudzi citi latgaliešu garīdzniecības pārstāvji, arī P. Strods bija aktīvs sabiedriskais darbinieks un deva lielu ieguldījumu ne vien teoloģiskajā darbā, bet arī valodniecībā un literatūrā.
P. Strods ir bijis gan Latvijas Tautas padomes loceklis, darbojies dažādās organizācijās, gan lasījis lekcijas topošajiem pedagogiem, pētījis latgaliešu valodu, vācis arī folkloru un etnogrāfiskos materiālus un Rēzeknē nodibinājis latgaliešu literatūras un seno lietu muzejbibliotēku, kura 1925. gadā gan diemžēl gājusi bojā ugunsgrēkā.
Strādādams žurnālā „Zīdūnis”, P. Strods ir daudz darījis Pētera Miglinīka un Andriva Jūrdža piemiņas saglabāšanas labā un viņu darba popularizēšanā arī kopējās latviešu literatūras kontekstā. Latgales lasītāju viņš savukārt ir centies iepazīstināt ar pārējās Latvijas un visas pasaules slavenajiem rakstniekiem.
Lugas, kuras sarakstījis pats P. Strods, atspoguļo sadzīvi Latgales laukos, tur dzīvojošo ļaužu psiholoģiju un aktualizē sava laika sabiedrībai svarīgas problēmas. Izmantojis pseidonīmus Latgalāns un Strods-Eisāks.
Ļoti nozīmīgs ir P. Stroda devums latgaliešu valodniecībā, tieši viņš ar savu aktivitāti ir panācis to, ka 1927. gadā tika sastādīta Latgaliešu valodas pareizrakstības komisija, kuras izstrādāto ortogrāfijas projektu Izglītības ministrija apstiprināja 1929. gada 19. jūnijā. Starp citu, divskani [uo] apzīmēt nevis ar garumzīmi uz burta o, bet ar „uo”, bija jau šīs komisijas iecere.
P. Stroda sastādītā „Pareizraksteibas vōrdneica” (atkārtotais izdevums)
Pētera Stroda dzīve un darbi gadskaitļos
1892 Dzimis Varakļānu pagasta Lielo Strodu ciema Eisākos
1909 Beidzis Rēzeknes Pilsētas skolu (pirms tam mācījies arī Varakļānu pagastskolā)
1911 Beidzis pieaugušo kursus Gadčinā
1911–1916 Mācījies Pēterburgas Garīgajā seminārā
1916 Iesvētīts par priesteri
1917 Sācis priestera darbu (Kombuļi, Stirniene)
1920–1923 Strādājis par skolu kapelānu Rēzeknē, iesaistījies sabiedriskajā darbā
1921 Viens no žurnāla „Zīdūnis” organizētājiem
1922–1923, 1927–1930 Žurnāla „Zīdūnis” redaktors
1923 Rosinājis Latgales rakstnieku un žurnālistu biedrības dibināšanas jautājumu
Devies uz Austriju, lai papildinātu zināšanas
1924 Insbrukas universitātē ieguvis licenciāta grādu
1926 Vīnes universitātē ieguvis filozofijas doktora grādu (disertācija „Par dzīvību un tās pirmsākumiem”)
Aglonas ģimnāzijas skolotājs, tautskolu direktora biedrs
Iecelts par Rīgas Garīgā semināra profesoru
1927 Nodibinājis Latviešu katoļu akadēmiķu biedrību
Nodibinājis Pētera Kanīzija literāro biedrību Rīgas Garīgajā seminārā
1928 Iecelts par Latgaliešu valodas pareizrakstības komisijas priekšsēdētāju
1938 Iecelts par LU Romas katoļu teoloģijas fakultātes profesoru un katedras vadītāju
1938 Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni
1940 Ievēlēts par LU Romas katoļu teoloģijas fakultātes dekānu
1946 Iecelts par Garīgā semināra rektoru
1947 Iesvētīts par bīskapu
1948 Iecelts par Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes apustulisko administratoru
1960 Miris Jūrmalā, apbedīts Rīgā pie Kristus Karaļa baznīcas
1922 Izdevis latgaliešu gramatiku „Latvīšu volūdas gramatika latgalīšim”
Izdevis filozofiski reliģisku darbu „Patīseibas maklātōjim”
1924 Žurnālā „Zīdūnis” publicējis lugu „Aizdzereibas”
1926 Izdevis lugu „Dzeives viļņūs”
1928 Žurnālā „Zīdūnis” publicējis lugu „Pōvuleņš”
1929 Izdevis monogrāfiju „Sv. Tāva Piusa XI Prīstereibas Jubileja” (papildināts izdevums latviešu valodā – 1939)
1933 Izdevis „Pareizraksteibas vōrdneicu” (ap 18000 vārdu, izdota atkārtoti 1990)
Sastādījis lūgšanu grāmatu „Svātō goda dōvona”
1934 Sastādījis „Katōļu ticeibas katehismu”
1936 Sarakstījis filozofisku darbu „Sv. Augustins un Sv. Akvinas Toms”
Sarakstījis dabaszinātnisku apcerējumu „Kas ir pasaule?”
1938 Sarakstījis Dieva esamību pierādošu darbu „Kāpēc jātic?”
Informācija sagatavota, izmantojot bibliotēkas novadpētniecības materiālus
