Foto: Dina Šmaukstele

     2023. gada 28. martā Feimaņu pagasta bibliotēkā viesojās radošās literātu kopas "Latgales ūdensroze" dzejniece Ieva Trimalniece.

     Ieva ir četru grāmatu autore, ar savām fotogrāfijām un dzeju piedalījusies grāmatas “Latgales sirdspuksti” tapšanā, publicējas "Rēzeknes dzejas almanahā", neskaitāmas publikācijas sociālajos tīklos! Viņa ir kaislīga fotogrāfe. Fotoattēli ir redzami arī grāmatā "Latgales ainava". Liriķe dzīvo Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā. Mājas ir meža vidū. Viņas darbs saistīts ar mežiem. Dzīve rit kopā ar dabu, tādēļ Ievas poēzijā dominē dabas motīvi. Mīļākais gadalaiks ir ziema, lūk, piemērs, kas veltīts šim gadalaikam:

"Ziemas nakts baltā!

Ietin savos autos zemi miegā maigā!

Mēness sirpis man rādīs ceļu uz rītu.

Nāks rīts – mazgāšu acis spožas,

Celšos – iešu jaunā dienas solī."

   Ieskicējums Ievas biogrāfijā klausītājiem lika labāk izprast viņas būtību un tās atainojumu dzejiskā tēlojumā. Pasākuma dalībnieki iepazinās ar Ievas literāro devumu, viņiem patika sievišķīgais romantisms. Paldies Ievai Trimalniecei par pozitīvajām emocijām, kopā būšanu, novēlam radošu garu, neizsīkstošu enerģiju daiļradē!

     Pasākuma turpinājumā klātesošie iepazinās ar vietējā iedzīvotāja Jāņa Otikova literāro pienesumu. Publika bija patīkami pārsteigta par Jāņa dzejdara talantu un par mākslu emocionāli pasniegt savu dzeju. Te jautās vīrišķīgais spēks, kas izpaudās deklamācijā. Lai gan Jānis pirmo reizi uzstājās ar savu spēcīgo dzeju, tomēr iepriekšēja darbošanās folkloras kopā un dramatiskajā kolektīvā ļāva padarīt viņam priekšnesumu dinamisku un aizraujošu.

     Divu dziesmu sākumi pat tika nodziedāti, kas bija pārsteigums. Tulkojums latgaliski starptautiski populārajai dziesmai par miljonu sarkano rožu ieskāva jūtu pārpilnībā. Ievas poētismu par mīlestību Jānis papildināja ar vīrieša izjūtu gammu, un klausītāji piebiedrojās dziedāt līdzi par mākslinieka mīlu. Novēlam Jānim Otikovam neapstāties radošumā, izkopt tālāk savu talantu un piedalīties Latgales dzejnieku kopkrājumos.

Jāna Otikova dzejolis (tekstā saglabāta autora rakstība)

Myusu laiceigo dzeive

Sausys lopys nu kūkim,

Kai dvēseles lidoj.

Dažas nūkreit pi stumbra,

Cytys aizlidoj toļi.

Tai tys byus myusim visim,

Kod mēs myužeibā aizīsim.

Kuri paliks uz vītys,

Daži dabasūs kops.

Lai mēs varātu vysi,

Meklēt Dīvišķū nomu,

Stypri jōlyudz par grākim,

Tā, lai sadzierd tū Dīvs!

Informāciju sagatavoja

Erna Ulase,

Feimaņu pagasta bibliotēkas vadītāja